| 17. Aug 2010 @ 13:51 |
---|
Poll #17647 ģen.mod
Open to: All, results viewable to: AllVai tu uzskati, ka ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga? kāpēc Tev ir šāds uzskats? |
From: | kungs |
Date: |
17. Augusts 2010 - 14:00 |
|
|
|
(Link) |
|
atkarīgs, kas tieši tiek modificēts
From: | kungs |
Date: |
17. Augusts 2010 - 14:00 |
|
|
|
(Link) |
|
t.i. kāda īpašība
mini piemēru, kad tam būtu nozīme
From: | kungs |
Date: |
17. Augusts 2010 - 16:33 |
|
|
|
(Link) |
|
hm, nu es nezinu, teiksim, varbūt indīgi gurķi, lai gan nezinu kāpēc gan lai kāds tādus radītu
baidīšanās no "ģenētiski modificētas pārtikas" ir vienkārši neizglītotība.
Lūgums pamatot nevis vienkārši mētāties ar frāzēm.
Jebkurš selekcijas darbs ir ģenētiskā modificēšana- augam vai dzīvniekam maina kādu gēnu, lai panāktu konkrētas īpašības. Ģenētiski nemodificēti āboli ir mežāboli. Baigi garšīgie? Jebkura ābolu šķirne jau ir ģenētiski modificēts mežābols. Ģenētiski nemodificēti kvieši ir atrodami tikai kaut kur Āfrikā. Latvijā vienmēr ir audzēti jau ģenētiski modificēti- tādas šķirnes, kas ir piemērotas augšanai Latvijā. Ģenētiski nemodificēti mājdzīvnieki Latvijā nav sastopami- tie visi ir radušies selekcijas ceļā. Atšķirība starp klasiski selekciju un moderno ģenētisko modificēšanu ir tikai ātrums ar kādu tiek panāktas vēlamās izmaiņas. Klasiskajai selekcijai tas prasa vairākas paaudzes, ĢM to panāk 1- 2- 3 paaudzēs. Cilvēks arī ir ģenētiski modificēts mērkaķis, ja reiz sākām par to runāt.
nē, TAVU komentāru es sapratu. bet te cilvēks nomētājās ar frāzi- neizglītotība un viss. Lai Viņš tad arī pamato. Jo faktoru jau daudz. barības ķēde, veselība, pētījumu trūkums utt, un attiecīgi arī pamatojumiem jābūt vairākiem. bet tavu komentāru arī no vienas rindiņas var saprast
un vairāk argumentu nav? Pft, esmu vīlusies
aha, un to cilvēku argumenti, kas uzskata, ka ģmp ir kaitīgi nav ņemami vērā, tāpēc, ka ir bijis viens pretim? kas pirmais uzraksta tas vinnē, ja? :D
Par cik tas ļauj izaudzēt lielākus, foršākus un vairāk pārtikas, attiecīgi pabarot daudz vairāk ļaudis, patērējot ievērojami mazāk pesticīdus un tamlīdzīgas vielas, UN uz jautājumu "vai tas nav kaitīgi?" adekvāti skanoši ļaudis pārliecinoši norāda uz zinātniskiem pētījumiem, kas esssentially rezumējas uz to, ka 15 gadus ļaudis lieto uzturā ĢM pārtiku un, kā jau gaidīts, neskatoties uz pārbaudēm, nav atklātu un dokumentētu negatīvu efektu, kam par cēloni būtu šī pārtika, —
tad es saku, karogs jums rokās, labie cilvēki, vairāk šādas pārtikas, uz priekšu.
Kādi vēl 15 gadi? 15 tūkstoši gadu (kā minimums). Visa Zemes vēsture ir viena vienīga ģenētiskā modifikācija, kad no nejaušas molekulu secības izveidojās pirmie organiskie savienojumi, kas vēlāk ķīmisku, fizisku un ģenētisku mutāciju rezultātā attīstījās līdz pat homo sapienam.
Tas gan izplidās pie nosacījuma, ja subjekts netic Dievam, kurš itkā radīja visas dzīvās radības un to sugas visā to daudzveidībā. Jāteic- ļoti veikls un fantāzijas pilns puisis (meitene?).
Cilvēks runā par apzināti mainītu DNS kodu ar baktēriju, ķīmijas, mazu ampuliņu un kā tik vēl ne palīdzību. Nejauc rudzus ar auzām, citādāk izklausīsies pēc fanātiķa, kaut ko pamatojot ar dievu.
Kāda atšķirība- apzināti vai nejauši? Rezultāts no tā neimainās. Atšķiras tikai emocionālais fons, ko šīs pārmaiņas rada.
Ja cilvēks iet bojā lavīnā- ir skumji. Bet ja nogalina, tad tas jau spēj radīt pat agresiju. Taču rezultāts ir viens- kāds cilvēks ir miris.
Šeit tas pats. Laika gaitā ir radītas N-tās augu šķirnes. Tagad to ir iemācījušies izdarīt ātrāk. Rezultāts ir viens- ir radusies jauna šķirne. Kādas te nafig vēl emocijas ap to visu?
Lasu, raudu... Ģenētiski modificētā soja spēj augt tādā augu aizsardzības līdzekļu koncentrācijā, ka visi citi augi aiziet bojā. Par nezālēm var neuztraukties. Pagaidām... jo, kā māca DDT pieredze, ar laiku kaitēkļi izstrādā imunitāti un rodas tādi superorganismi, kuriem DDT nekaitē, vēl vairāk - inde kļūst par barību. Pirmie kukaiņi, kurus nekāda inde neņem, jau ir konstatēti... ĢM kukurūzas genomā iestrādāts gēns no ledus zivīm. Tāpēc šī kukurūza var augt un nogatavoties pat Aļaskā. Tundras biocenoze atjaunojas ļoti lēni, traktora atstātās pēdas aizaug pat 10-30 gadu laikā. Ja šī kukurūza kļūs par savvaļas augu, var gadīties, ka dabiskās izlases rezultātā ies bojā savvaļas tundras augi, starp kuriem daudzi ir ar ārstnieciskām īpašībām vai var kalpot kā vērtīgs izejmateriāls selekcijas darbam. Pēdējo gadu laikā arvien palielinās saslimšanas ar ļaundabīgiem audzējiem gadījumu skaits. Vidēji katra cilvēka organismā ik dienas rodas ap 30 000 vēža šūnas, ar kurām paša cilvēka imūnsistēma tiek galā. Vēža šūnu rašanos veicina dažādi kancerogēni - piemēram, benzola tvaiki, dažādas pārtikas piedevas, tai skaitā arī ĢMO šūnas. Mākslīgās ģenētiskās modifikācijas parasti ir tādas, kuras dabā nebūtu iespējams izveidot dažu paaudžu laikā. Tās tādēļ ir ģenētiski nestabilas un mutagēnas, tādējādi radot papildu slodzi cilvēka imūnsistēmai. ĢMO ir ļoti izdevīgi lielajiem pārtikas ražotājiem, jo palīdz izspiest no tirgus sīkos konkurentus un var iegūt daudz vairāk produkcijas no laukuma vienības. Par patērētājiem viņiem nospļauties.
Ko ellē radā nozīmē ģenētiski nestabils un kā gan kāda šūna var būt mutagēna? Es saprotu vīruss, kas sevi injicē šūnā un pa tiešo ieiet DNS, es saprotu radiācija, kas vienkārši rada šūnu bojājumus, bet ne nāvi. Es saprotu arī citas ķīmiskas vielas,kas nonāk šūnā un spēj izslēgt a) iznīcināšanas mehānismu b)palielina vairošanos. Statistiku var novelk arī uz 101 citu lietu bet saki man lūdzu, kā gan ĢMO var būt mutagēns. Es to nesaprotu. Tā taču ir tikai pārtika. Nu un, ka izturīgāka? Nu un, ka ar soju apēdam arī laša gēnu? Tas taču tiek barības vadā, tiek sašķelts un liekais tiek izvadīts ārā. Vienkārši šis arguments liekas tā kā... ja mēs ēdīsim ĢMO, arī mūsu ģenētiskais kods mainīsies. Mēs kopš rašanās ēdam augus un dzīvniekus, un neviens vēl nav pārņēmis no viņiem nekādas kodu daļiņas.
Par ekosistēmām piekasīties nevaru, bet vai tas nav bijis drauds jau gadu simtiem? Aitas Austrālijā, latvāņi Latvijā. Same shit.
Bija kkāda dokumentāla filma, uz sitienu neatceros nosaukumu, krievu gan. Un tur bija stāsts, ka vienā ģimenē bija puika, uzvedās tā kā atpalicis, līdz atklājās, ka jā, par cik tur tiem procentiem viņš ir kartupelis! :D Ja atradīšu to filmu, tad uzrakstīšu sakarīgāk, tagad vairs tik labi neatceros.
Vai tad nav tā, ka ĢM-kautkas vairs pats tālāk nevairojas? Un tad, piem., visādi actimeli ir ar ģm super-duper baktērijām, kas nomaina dabīgās, bet pašas nevairojas un tā arī jādzer tas jogurts katru dienu. Tā nav? Tas ir labi?
tas gan. katru gad pa jaunu, bet var apputeksnét blakus augoshu normalu augu kam gan bus pecnaceji ar gm iezimeem. kautka ta. es neko no ta nesaprotu in general.
|
From: | puce |
Date: |
17. Augusts 2010 - 17:17 |
|
|
|
(Link) |
|
Pārtikas produkti nav tikai kalorijas un tauki, minerāli un citas fiziski izmērāmas sastāvdaļas. Augiem ir sava enerģētika un tieši par tās izmaiņām nav skaidrs, darbojoties ar ģenētisku modificēšanu.
From: | kungs |
Date: |
17. Augusts 2010 - 17:23 |
|
|
|
(Link) |
|
enerģētika ir tautsaimniecības nozare
Man aptaujas labi nepadodas, tāpēc izmetīšu domu - varbūt kāds uzbliež.
Kā būtu ar līdzīgu aptauju, bet četriem atbilžu variantiem: 1. Jā (Dievam* ticu) 2. Jā (Dievam* neticu) 3. Nē (Dievam* ticu) 4. Nē (Dievam* neticu) ?
* - nav obligāti kristiešu dievam jābūt
meklē korelāciju starp ticīgajiem un ģmo kaitīguma ticētājiem? :)
|
From: | mako |
Date: |
17. Augusts 2010 - 21:31 |
|
|
|
(Link) |
|
Man nav pietiekami daudz informācijas, lai atbildētu vai sniegtu kompetentu viedokli. Līdz ar to drošības dēļ no tādas pārtikas cenšos izvairīties, jo nedomāju, ka kāds vispār pasaulē zin, kādi ir vai var būt šādas pārtikas ilgtermiņa efekti uz organismu. Ka tik nesanākt tāpat kā 50.gados, kad plaši sāka lietot pesticīdus un apsmidzināja pat bērnus, bet vēlāk izrādījās, ka rodas visādas komplikācijas, vai kā 20.gadsimta sākumā, kad uzskatīja, ka paaugstināta radioaktivitāte ir veselīga un ārstējoša.
|
|