aptauja -

From: mamuts Date: 17. Augusts 2010 - 16:15 (Link)

Lasu, raudu...
Ģenētiski modificētā soja spēj augt tādā augu aizsardzības līdzekļu koncentrācijā, ka visi citi augi aiziet bojā. Par nezālēm var neuztraukties. Pagaidām... jo, kā māca DDT pieredze, ar laiku kaitēkļi izstrādā imunitāti un rodas tādi superorganismi, kuriem DDT nekaitē, vēl vairāk - inde kļūst par barību. Pirmie kukaiņi, kurus nekāda inde neņem, jau ir konstatēti...
ĢM kukurūzas genomā iestrādāts gēns no ledus zivīm. Tāpēc šī kukurūza var augt un nogatavoties pat Aļaskā. Tundras biocenoze atjaunojas ļoti lēni, traktora atstātās pēdas aizaug pat 10-30 gadu laikā. Ja šī kukurūza kļūs par savvaļas augu, var gadīties, ka dabiskās izlases rezultātā ies bojā savvaļas tundras augi, starp kuriem daudzi ir ar ārstnieciskām īpašībām vai var kalpot kā vērtīgs izejmateriāls selekcijas darbam.
Pēdējo gadu laikā arvien palielinās saslimšanas ar ļaundabīgiem audzējiem gadījumu skaits. Vidēji katra cilvēka organismā ik dienas rodas ap 30 000 vēža šūnas, ar kurām paša cilvēka imūnsistēma tiek galā. Vēža šūnu rašanos veicina dažādi kancerogēni - piemēram, benzola tvaiki, dažādas pārtikas piedevas, tai skaitā arī ĢMO šūnas. Mākslīgās ģenētiskās modifikācijas parasti ir tādas, kuras dabā nebūtu iespējams izveidot dažu paaudžu laikā. Tās tādēļ ir ģenētiski nestabilas un mutagēnas, tādējādi radot papildu slodzi cilvēka imūnsistēmai.
ĢMO ir ļoti izdevīgi lielajiem pārtikas ražotājiem, jo palīdz izspiest no tirgus sīkos konkurentus un var iegūt daudz vairāk produkcijas no laukuma vienības. Par patērētājiem viņiem nospļauties.

(Reply to this) (Thread)

From: susure Date: 17. Augusts 2010 - 16:48 (Link)

Ko ellē radā nozīmē ģenētiski nestabils un kā gan kāda šūna var būt mutagēna?
Es saprotu vīruss, kas sevi injicē šūnā un pa tiešo ieiet DNS, es saprotu radiācija, kas vienkārši rada šūnu bojājumus, bet ne nāvi. Es saprotu arī citas ķīmiskas vielas,kas nonāk šūnā un spēj izslēgt a) iznīcināšanas mehānismu b)palielina vairošanos.
Statistiku var novelk arī uz 101 citu lietu
bet saki man lūdzu, kā gan ĢMO var būt mutagēns. Es to nesaprotu.
Tā taču ir tikai pārtika. Nu un, ka izturīgāka? Nu un, ka ar soju apēdam arī laša gēnu? Tas taču tiek barības vadā, tiek sašķelts un liekais tiek izvadīts ārā. Vienkārši šis arguments liekas tā kā... ja mēs ēdīsim ĢMO, arī mūsu ģenētiskais kods mainīsies. Mēs kopš rašanās ēdam augus un dzīvniekus, un neviens vēl nav pārņēmis no viņiem nekādas kodu daļiņas.

Par ekosistēmām piekasīties nevaru, bet vai tas nav bijis drauds jau gadu simtiem? Aitas Austrālijā, latvāņi Latvijā. Same shit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: mamuts Date: 17. Augusts 2010 - 17:08 (Link)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Mutag%C4%93ns un http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31999L0038:LV:HTML.
Nav iespējams prognozēt, kā uzvedīsies pārvietotais gēns pat 10 paaudžu laikā, jo apkārtējā vidē ir pārāk daudz mutagēno faktoru.
Par to "same shit" runājot: nevajag tīšuprāt spēlēties ar uguni, jo daba mēdz atriebties. ;))

(Reply to this) (Parent)

From: lietuveens Date: 17. Augusts 2010 - 17:36 (Link)

Bija kkāda dokumentāla filma, uz sitienu neatceros nosaukumu, krievu gan. Un tur bija stāsts, ka vienā ģimenē bija puika, uzvedās tā kā atpalicis, līdz atklājās, ka jā, par cik tur tiem procentiem viņš ir kartupelis! :D Ja atradīšu to filmu, tad uzrakstīšu sakarīgāk, tagad vairs tik labi neatceros.

(Reply to this) (Parent)

From: lietuveens Date: 17. Augusts 2010 - 17:40 (Link)

Vai tad nav tā, ka ĢM-kautkas vairs pats tālāk nevairojas? Un tad, piem., visādi actimeli ir ar ģm super-duper baktērijām, kas nomaina dabīgās, bet pašas nevairojas un tā arī jādzer tas jogurts katru dienu. Tā nav? Tas ir labi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: casiopea Date: 17. Augusts 2010 - 18:06 (Link)

tas gan. katru gad pa jaunu, bet var apputeksnét blakus augoshu normalu augu kam gan bus pecnaceji ar gm iezimeem. kautka ta. es neko no ta nesaprotu in general.

(Reply to this) (Parent)