aptauja - Komentāri

Lasu, raudu...
Ģenētiski modificētā soja spēj augt tādā augu aizsardzības līdzekļu koncentrācijā, ka visi citi augi aiziet bojā. Par nezālēm var neuztraukties. Pagaidām... jo, kā māca DDT pieredze, ar laiku kaitēkļi izstrādā imunitāti un rodas tādi superorganismi, kuriem DDT nekaitē, vēl vairāk - inde kļūst par barību. Pirmie kukaiņi, kurus nekāda inde neņem, jau ir konstatēti...
ĢM kukurūzas genomā iestrādāts gēns no ledus zivīm. Tāpēc šī kukurūza var augt un nogatavoties pat Aļaskā. Tundras biocenoze atjaunojas ļoti lēni, traktora atstātās pēdas aizaug pat 10-30 gadu laikā. Ja šī kukurūza kļūs par savvaļas augu, var gadīties, ka dabiskās izlases rezultātā ies bojā savvaļas tundras augi, starp kuriem daudzi ir ar ārstnieciskām īpašībām vai var kalpot kā vērtīgs izejmateriāls selekcijas darbam.
Pēdējo gadu laikā arvien palielinās saslimšanas ar ļaundabīgiem audzējiem gadījumu skaits. Vidēji katra cilvēka organismā ik dienas rodas ap 30 000 vēža šūnas, ar kurām paša cilvēka imūnsistēma tiek galā. Vēža šūnu rašanos veicina dažādi kancerogēni - piemēram, benzola tvaiki, dažādas pārtikas piedevas, tai skaitā arī ĢMO šūnas. Mākslīgās ģenētiskās modifikācijas parasti ir tādas, kuras dabā nebūtu iespējams izveidot dažu paaudžu laikā. Tās tādēļ ir ģenētiski nestabilas un mutagēnas, tādējādi radot papildu slodzi cilvēka imūnsistēmai.
ĢMO ir ļoti izdevīgi lielajiem pārtikas ražotājiem, jo palīdz izspiest no tirgus sīkos konkurentus un var iegūt daudz vairāk produkcijas no laukuma vienības. Par patērētājiem viņiem nospļauties.