dienasgramata

es jau nobijos, ka ASV sākuši rubļus drukāt

watt

atslēgvārds nav rubļi, atslēgvārds ir papīra, un "drukāt".

dienasgramata

bet ASV dolāri jau mūždien bija sadrukāti vairāk kā pašiem vajadzīgs, jo nezinu cik, bet dafiga dolāru papīra veidā vienmēr ir glabājušies visādu krievu, taizemiešu un nigēriešu caurajās kabatās nebaltai dienai

watt

un triljons ķīnā

markizs

nu nu, nevajag tik radikālam būt imho. Galu galā, latvijā arī pēdējos gados tika iepludināti miljardiem jaunu svaigu latu, kredītu veidā. Jauna naudiņa ko visiem tērēt. Un nevarētu teikt, ka tas kādā nebūt veidā 'konfiscēja' esošo naudu. Ja valsts naudu būtu drukājusi un dalījusi kredītos lai cilvēciņi var sev mājas celt, tā vietā lai bankas ārvarstu līdzekļus 'piesaistītu' un izdalītu tādos pašos kredītos, kur tad īsti būtu atšķirība? Kur rastos tā 'konsfiskācija'?
Man pilnīgi privāti liekas, ka labāk lai valsts rada naudu no nekā, nevis bankas.
Bet nu vispār tieši šodien gribēju rakstīt pārdomas par šo tēmu, tip kas tad tieši ir tā problēma, kas liedz naudu drukāt, miermīlīgos apjomos protams.
Vispār, uzrakstīšu ar, tā teikt uzstādīšu jautājumus kuri man liekas dīvaini.

jff

Atšķirība ir apmēram tāda pati kā starp "aizņemties" un "nozagt". Ja atdošana nav ieplānota, tad atšķirība ir vien filosofiska.

strangelove

tu domāji - semantiska

watt

tur jau tā lieta, ka semantiski tie jēdzien ir vienlīdzīgi - pie dotajiem apstākļiem

watt

bzzzt. iepludināja naudu, un radās ši inflācija desmitiem procentu gadā. pārtikas cenas cēlās jo apgrozībā bija vairāk naudas.

a naudiņa jau tutū - norvēģu investoriem un lietuvas investoriem - šie dividendes izņēmuši :)

miemīlīgos apjomos var drukāt - to Eiropā dara, 2% gadā vēsi.

watt

nu jā, un tā pati celtniecība:
celtniecības materiāliem cenas debesīs - nauda: ražotājiem aizceļo un tirgotājiem par maržu (visi investori no ārzemēm; nauda dividendēs izcelta - tutū prom no dievzemītes).
algas celtniekiem debesīs - nauda: nodzerta un noēsta, aizceļo rimi un maxima investoriem: prom no latvijas
saceltais - sliktas kvalitātes, reāli nemaksā to cik ieguldīts. nauda: padirsta pa tīro.

markizs

nu tieši tā, ja to naudu būtu devušas nevis ārzemju bankas, bet gan nodrukājuši mēs paši, tad daļa no tevis minētajām problēmām neeksistētu.

watt

ē, jā, bet tad būtu hiperhiper inflācija

watt

tas ir, kurss aizietu pa pieskari vienkārši fundamentāli

markizs

nu tas ir fakts protams. tā var diemžēl darīt tikai lielas valstis, ne mazas :/

daysleeper

Zimbabve šķiet nav tā mazākā valsts, bet pieņēma ASV kā oficiālo valūtu un miers :)

markizs

es par naudas drukāšanu runāju

daysleeper

protams, ka es par to pašu runāju - kas gan cits vēl varētu tik milzīgu hiperinflāciju izraisīt:
http://www.thepolitic.com/archives/2008/07/31/zimbabwe-central-bank-printing-money-causes-inflation/

petrovichs

Man šķiet citādāk, ka bankas šobrīd ir maksimāli ierobežojušas kreditēšanu un arī katrs individuāli tup uz tās naudas, kas ir un to apgrozībā nelaiž. Zinātniskāk tas būtu - naudas aprites ātrums ir katastrofāli samazinājies. Bet priekš kopprodukta apkalpošanas ir nepieciešama naudas masa x aprites ātrums, kuru mēra aprites reizēs laika periodā, un ja otrais reizinātājs ir sagāzies, tad reizinājuma palielināšanai un tuvināšanai pirmskrīzes stāvoklim, būtu jāpalielina pirmais reizinātājs. Tobiš - jāpiedrukā nauda. Jautājums tikai, kā piedrukāto naudu izņemt no apgrozības tad, kad viss sāks atkal kustēties, un kad otrais reizinātājs atgriezīsies normālā, ne-krīzes lielumā. Ja papildus emitēto neizņems, būs inflācija.
Bet tas mans profāniskais skatiens uz ekonomiku, kuru drīkst apstrīdēt :)

watt

vēsturiski, šķiet nevienam nav "izņemt izdevies" - bet rezultāts ir ka skaidrās naudas uzkrājumi tiek "wipe out".

otrais nūjas gals: kredīti tiek arī izdzēsti, iedomājies, tavs Ls 100'000 kredīts pēkšņi izrādās vienas mēnešalgas vērts (ja vien līgumā nav inflācijas punktiņš, he he)

petrovichs

Nu jā, tas laikam man bija no sērijas, ka jālieto neredzamības apmetnis :D

watt

šobrīd tā megasadrukātā nauda vēl dzīvo biržās un sūdfondos - nav nonākusi reālajā ekonomikā. tikko kā nonāks, USD kurss gāzīsies zem grīdas līstes un ļoti ātri.

petrovichs

Viņš gāzīsies līdz ar augšupejas sākšanos. Ja kāda straujāka Ķīnas kustība procesu nepaātrinās.

biezpientaure

>Jo vairāk preču būs tirgū*, jo tās būs lētākas, jo lielāka būs pirktspēja, jo cilvēki labprātāk sāks tērēt naudu.

tas arī ir tupiks - ja agrāk cilvēks nopirka foķegu, tad to varēja atstāt bērniem, ja nopirka objektīvu, tad otram nācās krāt. Bija kvalitāte.

Kas tagad? Viena prece nomaina otru, vispār mainās koncepts - nav laika lietot, visu laiku jāpērk. Nu un jāpelna nauda preces jaunajam modelim.

Liekas - agrāk bija daži foķegu ražotāji, peļņa bija, bet nācās skaitīt. Tagad liekas, ka naudas plūsma no patērētāja būs bezgalīga, bet šim jau ir jāizdod nauda visās frontēs - jo visi grib uztaisīt plūsmu nebeidzamu vai vismaz straujāku. Piem. siltums - nu nevaram to pārdot vairāk, tādēļ ceļam peļņas % un tirgojam dārgāk.

Tas darbotos, ja izdotā nauda arī sadalītos vienmērīgi, bet tā kā ražošana ir koncentrēta nelielā roku skaitā, tad sanāk ka arī nauda koncentrējas. Pa ceļam naudas īpašnieki var pieregulēt likumdošanas, lai process raitāks. Pienāk brīdis, kad pircējs sāk aizņemties, lai varētu piedalīties pirkšanā. Kad aizņemas cilvēks, tas kļūst atkarīgs no bankas. Kā stimulēt patēriņu? Drukāt rubeļus. Nu, droši vien kautkur kļūdos, bet viss sagāja tūtā kad cilvēce sāka dzīvot pāri līdzekļiem. Jā, asfaltētās ielas, betona mājas un iekšdedzes dzinēji ir nenormālākās ekstras, pie kurām esam pieraduši bet nesaprotam, ka tas nekrīt no gaisa.

suic

Viss pareizi, sistēma balstās uz patērēšanu. Un patērēšana ir tikums, lai arī varbūt nemaz tik daudz tā visa hlama nevajag.