- 2009.03.31, 11:14
- Drīz dzirdēsiet šos vārdus biežāk: quantitative easing.
Jeb, papīra rubļu drukāšana. ASV to dara, UK to dara, Japāna un Šveice dara, ECB to darīs.
Daži saka, jā, baigi forši, visiem būs vairāk naudas, varēsim vairāk nopirkt. Tā nav - jo vairāk naudas ir sistēmā, jo attiecīgi ceļas cenas.
Kad nauda sistēmā tiek iepludināta to drukājot, pirktspēja tiek iznīcināta. Nauda devalvējas: var teikt, ka iedzīvotāju skaidrās naudas uzkrājumi tiek konfiscēti.
Ja gribētu palielināt pirktspēju, tirgū vajag iepludināt nevis vairāk naudas, bet vairāk preču!
Ne jau nauda ir vajadzīga, ir vajadzīgs lai cilvēki strādātu un ekonomikā ieplūstu darba saražotie augļi... nevis centrālās bankas apkrāsotie papīrīši.
Daudz runā, ka vajadzētu atjaunot patērētāju confidence - lai viņi sāk tērēt, bet lai atveseļotu ekonomiku vajag lai viņi sāk ražot (preces un labumus un piegādāt pakalpojumus). Jo vairāk preču būs tirgū*, jo tās būs lētākas, jo lielāka būs pirktspēja, jo cilvēki labprātāk sāks tērēt naudu.
Un nobeigumā, tas ka Latvijā aug bezdarbs, nozīmē ka pezģec mūsu sistēmiņai ir - ja nav kas strādā, nav kas tērē. Ja nav kas strādā, nav ekonomikas kā tādas - nav arī labumu, ko kāds varētu vēlāk nopirkt.
* nav gan skaidrs no kurienes tās preces ņemt :) tāpēc jau drukā naudu, jo no otra gala pieķerties nesanāk... lai cilvēkus piedabūtu šiverēties, viņiem vispirms cenšas konfiscēt to, kas ir. - 24 rakstair doma
- 31.3.09 11:35 #
-
nu nu, nevajag tik radikālam būt imho. Galu galā, latvijā arī pēdējos gados tika iepludināti miljardiem jaunu svaigu latu, kredītu veidā. Jauna naudiņa ko visiem tērēt. Un nevarētu teikt, ka tas kādā nebūt veidā 'konfiscēja' esošo naudu. Ja valsts naudu būtu drukājusi un dalījusi kredītos lai cilvēciņi var sev mājas celt, tā vietā lai bankas ārvarstu līdzekļus 'piesaistītu' un izdalītu tādos pašos kredītos, kur tad īsti būtu atšķirība? Kur rastos tā 'konsfiskācija'?
Man pilnīgi privāti liekas, ka labāk lai valsts rada naudu no nekā, nevis bankas.
Bet nu vispār tieši šodien gribēju rakstīt pārdomas par šo tēmu, tip kas tad tieši ir tā problēma, kas liedz naudu drukāt, miermīlīgos apjomos protams.
Vispār, uzrakstīšu ar, tā teikt uzstādīšu jautājumus kuri man liekas dīvaini. - Atbildēt
- 31.3.09 11:47 #
-
Atšķirība ir apmēram tāda pati kā starp "aizņemties" un "nozagt". Ja atdošana nav ieplānota, tad atšķirība ir vien filosofiska.
- Atbildēt
- 31.3.09 13:10 #
-
tur jau tā lieta, ka semantiski tie jēdzien ir vienlīdzīgi - pie dotajiem apstākļiem
- Atbildēt
- 31.3.09 11:55 #
-
bzzzt. iepludināja naudu, un radās ši inflācija desmitiem procentu gadā. pārtikas cenas cēlās jo apgrozībā bija vairāk naudas.
a naudiņa jau tutū - norvēģu investoriem un lietuvas investoriem - šie dividendes izņēmuši :)
miemīlīgos apjomos var drukāt - to Eiropā dara, 2% gadā vēsi. - Atbildēt
- 31.3.09 11:58 #
-
nu jā, un tā pati celtniecība:
celtniecības materiāliem cenas debesīs - nauda: ražotājiem aizceļo un tirgotājiem par maržu (visi investori no ārzemēm; nauda dividendēs izcelta - tutū prom no dievzemītes).
algas celtniekiem debesīs - nauda: nodzerta un noēsta, aizceļo rimi un maxima investoriem: prom no latvijas
saceltais - sliktas kvalitātes, reāli nemaksā to cik ieguldīts. nauda: padirsta pa tīro. - Atbildēt
- 31.3.09 12:07 #
-
nu tieši tā, ja to naudu būtu devušas nevis ārzemju bankas, bet gan nodrukājuši mēs paši, tad daļa no tevis minētajām problēmām neeksistētu.
- Atbildēt
- 31.3.09 12:24 #
-
nu tas ir fakts protams. tā var diemžēl darīt tikai lielas valstis, ne mazas :/
- Atbildēt
- 31.3.09 12:27 #
-
Zimbabve šķiet nav tā mazākā valsts, bet pieņēma ASV kā oficiālo valūtu un miers :)
- Atbildēt
- 31.3.09 13:29 #
-
protams, ka es par to pašu runāju - kas gan cits vēl varētu tik milzīgu hiperinflāciju izraisīt:
http://www.thepolitic.com/archives/2008/07/31/zimbabwe-central-bank-printing-m oney-causes-inflation/ - Atbildēt