- 2009.03.31, 11:14
- Drīz dzirdēsiet šos vārdus biežāk: quantitative easing.
Jeb, papīra rubļu drukāšana. ASV to dara, UK to dara, Japāna un Šveice dara, ECB to darīs.
Daži saka, jā, baigi forši, visiem būs vairāk naudas, varēsim vairāk nopirkt. Tā nav - jo vairāk naudas ir sistēmā, jo attiecīgi ceļas cenas.
Kad nauda sistēmā tiek iepludināta to drukājot, pirktspēja tiek iznīcināta. Nauda devalvējas: var teikt, ka iedzīvotāju skaidrās naudas uzkrājumi tiek konfiscēti.
Ja gribētu palielināt pirktspēju, tirgū vajag iepludināt nevis vairāk naudas, bet vairāk preču!
Ne jau nauda ir vajadzīga, ir vajadzīgs lai cilvēki strādātu un ekonomikā ieplūstu darba saražotie augļi... nevis centrālās bankas apkrāsotie papīrīši.
Daudz runā, ka vajadzētu atjaunot patērētāju confidence - lai viņi sāk tērēt, bet lai atveseļotu ekonomiku vajag lai viņi sāk ražot (preces un labumus un piegādāt pakalpojumus). Jo vairāk preču būs tirgū*, jo tās būs lētākas, jo lielāka būs pirktspēja, jo cilvēki labprātāk sāks tērēt naudu.
Un nobeigumā, tas ka Latvijā aug bezdarbs, nozīmē ka pezģec mūsu sistēmiņai ir - ja nav kas strādā, nav kas tērē. Ja nav kas strādā, nav ekonomikas kā tādas - nav arī labumu, ko kāds varētu vēlāk nopirkt.
* nav gan skaidrs no kurienes tās preces ņemt :) tāpēc jau drukā naudu, jo no otra gala pieķerties nesanāk... lai cilvēkus piedabūtu šiverēties, viņiem vispirms cenšas konfiscēt to, kas ir. - 24 rakstair doma
- 31.3.09 12:00 #
-
Man šķiet citādāk, ka bankas šobrīd ir maksimāli ierobežojušas kreditēšanu un arī katrs individuāli tup uz tās naudas, kas ir un to apgrozībā nelaiž. Zinātniskāk tas būtu - naudas aprites ātrums ir katastrofāli samazinājies. Bet priekš kopprodukta apkalpošanas ir nepieciešama naudas masa x aprites ātrums, kuru mēra aprites reizēs laika periodā, un ja otrais reizinātājs ir sagāzies, tad reizinājuma palielināšanai un tuvināšanai pirmskrīzes stāvoklim, būtu jāpalielina pirmais reizinātājs. Tobiš - jāpiedrukā nauda. Jautājums tikai, kā piedrukāto naudu izņemt no apgrozības tad, kad viss sāks atkal kustēties, un kad otrais reizinātājs atgriezīsies normālā, ne-krīzes lielumā. Ja papildus emitēto neizņems, būs inflācija.
Bet tas mans profāniskais skatiens uz ekonomiku, kuru drīkst apstrīdēt :) - Atbildēt
- 31.3.09 12:08 #
-
vēsturiski, šķiet nevienam nav "izņemt izdevies" - bet rezultāts ir ka skaidrās naudas uzkrājumi tiek "wipe out".
otrais nūjas gals: kredīti tiek arī izdzēsti, iedomājies, tavs Ls 100'000 kredīts pēkšņi izrādās vienas mēnešalgas vērts (ja vien līgumā nav inflācijas punktiņš, he he) - Atbildēt