- 2009.03.04, 22:11
- "With local interest rates at 15.5 percent and the krona rising, [the smart thing] was to borrow not kronur but yen and Swiss francs. They paid 3 percent interest on the yen and in the bargain made a bundle on the currency trade, as the krona kept rising. [...]
But, in October, after the krona collapsed, the yen and Swiss francs they must repay are many times more expensive. Now many Icelanders—especially young Icelanders—own $500,000 houses with $1.5 million mortgages, and $35,000 Range Rovers with $100,000 in loans against them."
Stāstiet man ko gribiet, par to ka jāaizņemas apdomīgi un jādomā pašam ar galvu: ja bankai vajadzēs, banka tev iestāstīs ko vien grib. Un tu darīsi ko tev teiks - tev piedūks pilnas ausis, masu mēdiji, ģimene, draugi un kaimiņi. Un tu ņemsi un pirksi, un darīsi ko tev liek. - 21 rakstair doma
- 4.3.09 22:27 #
-
neviens taču negrib būt lūzeris, kas nav izmantojis lielo iespēju. ja visi dara, tad es ar!
- Atbildēt
- 5.3.09 10:58 #
-
a kāds viņai sliktums?
privātais nobankrotēt nevar - pretēji sija mija, kas var likvidēties pēc bankrota pasludināšanas
atbilstoši - to ļamu vai ciktur privātais maksās līdz mūža beigām un banka dzīvos uz procentiem - Atbildēt
- 5.3.09 21:10 #
-
Domājams, ka piedziņa no maksātnespējīga klienta izmaksā stipri dārgi. Es tāda klienta vietā nodarbotos vien ar to, kā slēptu ienākumus, jo cerības atmaksāt tur faktiksi nekādas.
Saistības it kā līdz mūža beigām (abstrahējamies no fizisku personu maksātnespējas, kas arī tādās valstīs kā mūsējā pieļaujama saskaņā ar likumu, hvz kā tur islandē), tak tās bankai būs ļoti neprofitablas saistības, par to klients parūpēsies. - Atbildēt
- 6.3.09 08:57 #
-
ai, nu
ar piedziņu nodarbojas citi iestādījumi - a bankai tikšķ skaitītājs
protams, protams ka var izvairīties un viena daļa to arī centīsies darīt - teiksim gadījumos ar alimentu nemaksātājiem tā arī notiek, tak ne jau bomžiem deva krītus un cilvēks, kas strādā drusku kvalificētu darbu kā pašizkrāvēja operators darbu bez papīriem diez vai atradīs un pārkvalificēties uz zemāk atalgotu arī diez vai gribēs
tā, ka imho viss bakai būs kā pie normāliem bandītiem - pāris zilās apkaklītes iekals parādu važās, tā ka šamie rakstīs tādus memuārus un peršas avīzēs, ka citi svīdīs asinis lasot vien, pārējiem pagarinās kredīttermiņu
tak ne jau no pamatsummas atmaksas tā banka dzīvo - nē!
bankai tā kredīta nauda 100 gadus labāk nebūtu vajadzīga, viņai vajadzīgs atbilstošais BORS+bankas peļņas likme
es bankas vietā izdalītu visu visu naudu un neprasītu no pamatsummas ne santīma atpakaļ - nafig? iedomājies, uztaisi kādu tūkstoti kredītlīgumu un viss - vari braukt uz maiami un dzīvot no peļņas likmes - tava nauda strādā ;)
uz to arī liekas iet - būs pamatsummas atmaksas brīvdienas un dzīs rokaš tikai procentus - domājams caur tiesu izpildītāju kantoriem ;) un šamie jau jokus nepazīst ;) - Atbildēt
- 6.3.09 12:23 #
-
krievijā, starp citu, ietestē tādu iespēju, kā kredītu nemaksātājiem (ja kavē maksājumus), aizliegt izbraukt no valsts.
iesāk, protams, tā maigi, tiem kas atvaļinājumos uz visādām ēģiptēm brauc, apgriež spārniņus. redz, ja esi bankai parādā, nebūs tev to naudu nelietīgi notriekt.
bet beigās jau visiem ierubīs - ja neesi kredītu atdevis, arbaiten-arbaiten! - Atbildēt
- 4.3.09 23:35 #
-
Kaut gan reklāma neapšaubāmi ir svešas balsis tavā galvā, šai galvai ir jābūt arī diezgan tukšai, lai kāds, piem., bankas, varētu iestāstīt visu, ko vien grib.
- Atbildēt
- 5.3.09 10:58 #
-
portāliem komentārus sen neesi lasījis? :)
right-wing ļoti tuva ir retorika ka katrs pats gudrs, katram galva uz pleciem. bet cilvēki ir īstenībā stulbi, stulbi, stulbi. - Atbildēt
- 5.3.09 12:58 #
-
Es vispār izvairos šamos lasīt personiskās psīches labad ;)
Nu ne gluži right-wing, drīzāk konkrēti liberāļiem, jo arī konservatīvie, kas iestājas par tēvišķāku valsti, ir right-wing. Un drīzāk nevis tas, ka katrs pats gudrs, bet tas, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par sekām. - Atbildēt
- 5.3.09 16:57 #
-
Ja tevi čakarē tie informācijas kanāli, kuriem pēc uzstādījuma vajadzētu gluži otrādi - pasargāt; ja visapkārt ir tikai meli un informācijas trūkums. Tad tā galva ir sistemātiski jātrennē, lai nonāktu līdz visvienkāršākiem aizsargmehānismiem.
Realitātē ir gluži otrādi. Kā jau watt teica cilvēki ir stulbi, stulbi, stulbi. Es no savas puses pat aizstāvu viņu tiesības nebūt ekonomikas ekspertiem un tiesības saņemt adekvātu analīzi un informāciju pašu nodokļu apmaksātajos medijos.
Šībrīža situācija ir klaja krāpniecība. Un tā tas var notikt tikai tāpēc, ka nav, kas aiziet iedot bietē, nevis tāpēc, ka tā ir labi/pareizi/likumīgi/saprātīgi/godīgi/whatever.
Jābūt plānprātiņam vai ļaundarim, lai sabiedrību balstītu uz šo te racionālā, autonomā aģenta fikciju. Nu skaidrs, ka cilvēks tāds nav, nekad nebūs (un mediji, kapitālisti u.c. palīdzēs vēl vairāk nebūt). Kur tad tam galvas pilnumam rasties? A maksājam tāpat beigās visi. - Atbildēt
- 5.3.09 17:47 #
-
Neaizmirsti tikai, ka ar uzstādījumu "cilvēki ir stulbi" sākas jebkurš autoritārisms. Kā šamie parasti beidzas, arī ir zināms.
- Atbildēt
- 5.3.09 18:12 #
-
Tas lielā mērā ir interpretācijas jautājums.
Paķēru no wikipedia, jo šoreiz nav tik būtiski: Authoritarianism describes a form of government characterized by an emphasis on the authority of the state in a republic or union. It is a political system controlled by nonelected rulers who usually permit some degree of individual freedom.
Tagad mazliet paregulējam optiku, lai sāk skaidri rādīt. Proti, "uzsvars uz autoritāti" (tiešām pavēlēm un bezierunu paklausīšanai) pamazām atmiglojas līdz situācijai, kurā viedoklis tiek ražots masu medijos, cilvēkiem tiek iestāstīts.
Un vienīgā atšķirība starp klaju autoritārismu un t.s. demokrātiju praksē ir tāda, ka demokrātijas apstākļos cilvēki mākslīgi radītos viedokļus maldīgi uzskata par saviem. Propaganda (un mazmeitiņa - reklāma) - tā sauc šo cilvēkprogrammēšanas nodarbi.
Un visam fonā - neko nepiešūt, jo cilvēks ir racionāls un autonoms! Ja?!
Mēs viņus vadām kā aitas, bet ja kaut kas pēkšņi nepatīk, allaž var pateikt "pats vainīgs!"
P.S. Pēc būtības gribēju pateikt kaut ko citu, Maksa Vēbera "politiskā aicinājuma" uzstādījuma garā: Vienīgi tam, kas ir drošs, ka nesalūzīs, ja, raugoties no viņa viedokļa, pasaule izrādīsies par dumju vai pārāk nekrietna tam, ko viņš tai vēlas piedāvāt, vienīgi tam, kas, neraugoties uz to visu, iespēj pateikt "Un tomēr!", ir aicinājums uz politiķa profesiju.
(Makss Vēbers. Politika kā profesija un aicinājums. Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. - 91. lpp)
Nevar atbildību par nolaistu valsti izkaisīt uz indivīdiem. Nevar savu neizdarību pamatot ar tautas stulbumu. Tu tur esi iecelts (praksē: pašiecēlies), lai darītu savu darbu, pārstāvētu tautu. Ja tu redzi, ka tautas vēlmes, banku darbība vai starptautisko kantoru aktivitātes dzen valsti postā, tad tavs pienākums ir pieņemts adekvātus likumus. Ja nemāki, mācies; ja negribi, vācies. Un neviens neliedz arī tautai paskaidrot; TV/radio/preses laiktelpu allaž var dabūt; uzfilmēt dokumentālas filmas; panākt, ka vienkāršo iedzīvotāju finansu institūcijas aizsargā nevis apzog utt.
Un nekādu autoritārismu nevajag! Pietiek ar acumēru.
Ak jā, šajā shēmā gan tiek piemirsts, ka nav svarīgi - demokrātija vai autoritārisms, ciktāl tā visa pamatā ir monetārismā balstīts kapitālisms. - Atbildēt
- 5.3.09 18:46 #
-
Imho Tu vienā putrā jauc politiķu atbildību, mediju atbildību un katra individuālo atbildību.
- Atbildēt
- 5.3.09 19:11 #
-
Es nejaucu putrā; putra ir no tā, ka reāli saistītas lietas tiek uzdotas par nodalītiem fenomeniem. (Neatkarīgi mediji? Godīgs parlaments/valdība? Informēta sabiedrība? Tīrs bizness? - Kaut viena no šī sfērām patstāvīga?)
Tagad jau tieši tāpēc esam tur, kur esam, ka ikviens no dažāda kalibra dalībniekiem var kaut kā отмазаться; vainīgo nav, uzmesti gan esam. - Atbildēt
- 4.3.09 23:37 #
-
izlasīju - mums jau te tas pats - nācija, kas neko nezina par bankām, pēkšņi sevi uzskata par finanšu tiltu starp rietumiem un austrumiem.
Un izlasot to rakstu es neteiktu, ka bankas tās sliktās - kas tad ir banka? tie paši cilvēki vien ir - tātad paši vien mēs pie visa esam vainīgi. - Atbildēt
- 5.3.09 10:55 #
-
es nez, principā ja bankas normāli atbildētu par saviem darbiem - t.i., būtu "walk away" kredītu sistēma, ka ņēmējs atbild tikai ar ķīlu (atdod māju un pretenzijas izbeigtas),
ja bankas netiktu glābtas, bet bankrotētu pilnā apmērā, par to ko izdevušas sūdīgus kredītus (pret pārcenotiem īpašumiem, cilvēkiem kas nespēj maksāt),
ja godīgi vērtētu nek. īpašuma cenu, prasītu downpayment 10-20% (un neļautu ņemt papildus "remonta" kredītu vai izmantot līdzīgu shēmu pirmās iemaksas iegūšanai),
arī ilustrācija, kā Latvijā nekustamo īpašumu burbulis auga TIKAI atbilstoši tam, kādā apmērā auga bankas apetīte kārtējos sērijveida dzīvokļus purvciemā kreditēt par arvien augstāku novērtējumu (tb, ja nekreditētu, ja pieturētos pie īpašuma reālistiskiem vērtējumiem, tad arī nek. īpašumu cenas neaugtu...),
ja cilvēks apjēdzot, ka viņa māja par Ls 100,000 pirkta, ir vērta tikai Ls 30'000 varētu māju bankai atdot, un aiziet svilpodams (pats zaudējot tikai savu 3-4 gadu atmaksāto pamatsummu, kas ir kautkādi pāris tūkstoši latu), tad arī es neko neteiktu.
jā, tad bankas nebūtu tās sliktās. ja viņas par saviem darbiem atbildētu 100%. - Atbildēt
- 5.3.09 09:39 #
-
Bankas, šmankas...nu, pirku es mašīnu, pirms gadiem četriem (šomēnes pēdējais maksājums, jes!). Būtu bijis pateicīgs, ja kāds man būtu kaut vai pusi auss piedūcis par to, kādā valūtā noformēt visu to darījumu. Ne skaņas, ne maņas, tikai tādas nenoteiktas izrunāšanās.
Ar pakaļējo prātu visi ir briesmīgi gudri. - Atbildēt
- Neredzamā roka VS. Spalvainā ķetna
- 5.3.09 16:33 #
-
Tieši tā. Ne jau cilvēki ir vainīgi, bet gan sistemātiskā un masīvā muļķošana.
Turklāt bankas nemaz netaisās atbildēt par savu "nespēju" prognozēt ekonomiskās situācijas attīstību. Banku pēc, tikpat labi, tos kredītusvarētu dot bez jebkādiem dokumentiem pa labi, pa kreisi, pat vārdu neprasot; galvenais tik atrast, kam rēķinu beigās piestādīt. Peļņas % jau ar nav jāzaudē; sanāk, ka "lielais metiens" īstenībā ir bijusi sekmīga un tālredzīga banku darbība.
Delfos publicēti fragmenti no Smirnova intervijas "Ventas balsij" ar Putina izteikumam paralēlu nosaukumu: pašlaik vēl nav nekāda krīze.
Un lai arī Smirnovs tiek lamāts sazvērestību teoriju kultivēšanā un tamlīdzīgi, viņš nav pirmais un vienīgais. Ja ekonomiku skata tikai kā naudas pašorganizāciju, tad varbūt viss cits ārpus %, pieprasījumiem, kursiem, utt. ir lieks un pieminēšanas nevērtīgs. Tomēr tāda nu ir realitāte - ekonomika nav diezcik autonoma sfēra. Un tas, ka primāri tiek skatīts uz %, nenozīmē, ka nevar paregulēt.
Tavs minētais "ja bankai vajadzēs, banka tev iestāsīs" ir tas process (tikai cita līmeņa skatījumā) kā "ja viņiem(?) vajadzēs, viņi veselu reģionu nobankrotinās" (caur to, ka bankai sāks vajadzēt; caur to, ka banka iestāstīs). Redzējām jau Latvijas gadijumu, kad visa informācijas telpa dancoja banku stabules melodijās. Un kad sen jau bija zināms, ka būs slikti, vēl skaļāk pūta, ka viss uz labu (tas pats "gāzi grīdā!", kad bija jau skaidrs, ka mašīna lido sienā).
Es ne pārāk orientējos dažādās garantiju un līgumu niansēs. Bet kā tās bankas zināja, ka nepakāsīs naudu; ka vajag pumpēt iekšā, cik vien sanāk; tai pašā laikā labi zinot, ka cilvēki nespēs atmaksāt kredītus? Vai bankas laikus zināja, ka valsts samaksās (no SVF naudas); vai varbūt tas arī tika darīts pēc būtības - panākta adekvāta ekonomiskā vide SVF parāda ienākšanai - Latvijas pārdošanai (šobrīd zinot, ka arī šis parāds nebūs atdodams)?
Jautājums tik par mērogu, proti - kā iespējams sastatīt "neredzamo roku" (proti, neesošo roku) ar "potenciāli ieraugāmo". Nu skaidrs, ka vietējie oligarhi tirgus neredzamās rokas efektu smuki modificē ar savējām spalvainajām ķetnām. Jautājums tik - cik tālu tas iet; re kur ASV runā par Obamas sociālismu, kur bankām maksātie miljardu simti (kopā 9.7 triljoni minēti) tiek smuki izgrābti no iedzīvotāju kabatām ārējā parāda veidā (un tāpat kā pie mums, ražotājam nekas netiek). Tāpat, piemēram, Sorosa nesenie izteikumi, ka ļoti labi sanāk bankrotināt Krieviju, arābu zemes, u.c. valstis, uzspiežot uz OPEC sviras - nav naftai cenas, "globālās impērijas ienaidniekiem" nav naudiņas; var nodarboties ar manipulācijām, kontroli, utt.
Jautājums tikai viens - cik tālu ir jēgpilni skatīt ekonomiku kā autonomu sfēru un pēc kuras robežas šī nodarbe kļūst gana nejēdzīga un nespēj uzrādīt reāli notiekošo? // Lai gan tu jau pats par to šajā rakstā. - Atbildēt
- Re: Neredzamā roka VS. Spalvainā ķetna
- 5.3.09 16:41 #
-
latvijā bankām bija viens faktors kam bija ļoti liela nozīme riska apetītē - kredītņēmējs atbild ar visu savu mantu - nepietiek atdot ķīlu.
Un neviens šādu kritumu (vai arī to, kas vēl tikai sekos) nevienā brīdī neprognozēja - nespēja kaut ko tik ļaunu iedomāties.
paprasiet cilvēkiem kas dzīvoja pirms 2. pasaules kara - vai kāds prognozēja 20 miljonu cilvēku bojāeju... - Atbildēt
- 5.3.09 18:37 #
-
Atkāpe par WW2.
Kāds ne tikai prognozēja miljonu bojāeju, bet pat plānoja.
- Par valsts nodevību tiesātā Hitlera atbrīvošana no mūža ieslodzījuma/nāves soda, pateicoties ekonomiskajiem spēkiem;
- ASV naftas industrijas klātbūtne un intereses Vācijā;
- PSRS atbalsts Vācijai, apmācot kara pilotus, piegādājot izejvielas;
- ASV izprovocētā Perlharbora un iesaistīšanās karā;
Iznākums:
- Bretonvudas un Maršala metiens... mm... līgums/plāns kara beigās; dolāra iebarošana visai pasaulei (atceroties, ka pats dolārs ir privātfirmas rokās).
(Turklāt PSRS ne tikai labi zinādama palīdzēja Vācijai sagatavoties karam, bet pat bija gatava uzbrukt pirmā (kā dēļ nojauca fortifikācijas), vienīgi Hitlera armijas viņus apsteidza par dažām nedēļām.)
Tas nu tā, par publiskiem mītiem un aizdomīgām sakritībām.
p.s. Nav brīnums, ka šobrīd notiekošais jau nodēvēts par "Financial 9/11". Šāda globāla ekonomikas nokaušana lieliski kalpo kā pamats citiem procesiem, kurus varēsim visai drīz vērot jau pilnā izvērsumā. Pēc tam jau gan atkal teiks, ka neviens nezināja par to, kas īstenībā tika paredzēts jau gadiem iepriekš (tāpat kā šī konkrētā krīze gan Latvijā, gan globāli). - Atbildēt
- 7.3.09 13:38 #
-
Tā nav. 2007. gada pirmajā pusē līzingā nopirku mašīnu. Banka mani centās pārliecināt par to, ka jāņem mainīgā likme un ka es tā ietaupīšu veselus 12 Ls/mēnesī. Bet es, muļķis, uzstāju uz fiksētu likmi. Jau 2008. gada pirmajā pusē izrādījās, ka es nevis zaudēju 12 Ls/mēnesī, bet ietaupu 15 Ls/mēnesī. 2008. gada nogalē tie jau bija 35 Ls/mēnesī. Tā lūk. Jābūt patstāvīgam, tad arī neiestāstīs.
- Atbildēt