- 2009.03.04, 22:11
- "With local interest rates at 15.5 percent and the krona rising, [the smart thing] was to borrow not kronur but yen and Swiss francs. They paid 3 percent interest on the yen and in the bargain made a bundle on the currency trade, as the krona kept rising. [...]
But, in October, after the krona collapsed, the yen and Swiss francs they must repay are many times more expensive. Now many Icelanders—especially young Icelanders—own $500,000 houses with $1.5 million mortgages, and $35,000 Range Rovers with $100,000 in loans against them."
Stāstiet man ko gribiet, par to ka jāaizņemas apdomīgi un jādomā pašam ar galvu: ja bankai vajadzēs, banka tev iestāstīs ko vien grib. Un tu darīsi ko tev teiks - tev piedūks pilnas ausis, masu mēdiji, ģimene, draugi un kaimiņi. Un tu ņemsi un pirksi, un darīsi ko tev liek. - 21 rakstair doma
- Neredzamā roka VS. Spalvainā ķetna
- 5.3.09 16:33 #
-
Tieši tā. Ne jau cilvēki ir vainīgi, bet gan sistemātiskā un masīvā muļķošana.
Turklāt bankas nemaz netaisās atbildēt par savu "nespēju" prognozēt ekonomiskās situācijas attīstību. Banku pēc, tikpat labi, tos kredītusvarētu dot bez jebkādiem dokumentiem pa labi, pa kreisi, pat vārdu neprasot; galvenais tik atrast, kam rēķinu beigās piestādīt. Peļņas % jau ar nav jāzaudē; sanāk, ka "lielais metiens" īstenībā ir bijusi sekmīga un tālredzīga banku darbība.
Delfos publicēti fragmenti no Smirnova intervijas "Ventas balsij" ar Putina izteikumam paralēlu nosaukumu: pašlaik vēl nav nekāda krīze.
Un lai arī Smirnovs tiek lamāts sazvērestību teoriju kultivēšanā un tamlīdzīgi, viņš nav pirmais un vienīgais. Ja ekonomiku skata tikai kā naudas pašorganizāciju, tad varbūt viss cits ārpus %, pieprasījumiem, kursiem, utt. ir lieks un pieminēšanas nevērtīgs. Tomēr tāda nu ir realitāte - ekonomika nav diezcik autonoma sfēra. Un tas, ka primāri tiek skatīts uz %, nenozīmē, ka nevar paregulēt.
Tavs minētais "ja bankai vajadzēs, banka tev iestāsīs" ir tas process (tikai cita līmeņa skatījumā) kā "ja viņiem(?) vajadzēs, viņi veselu reģionu nobankrotinās" (caur to, ka bankai sāks vajadzēt; caur to, ka banka iestāstīs). Redzējām jau Latvijas gadijumu, kad visa informācijas telpa dancoja banku stabules melodijās. Un kad sen jau bija zināms, ka būs slikti, vēl skaļāk pūta, ka viss uz labu (tas pats "gāzi grīdā!", kad bija jau skaidrs, ka mašīna lido sienā).
Es ne pārāk orientējos dažādās garantiju un līgumu niansēs. Bet kā tās bankas zināja, ka nepakāsīs naudu; ka vajag pumpēt iekšā, cik vien sanāk; tai pašā laikā labi zinot, ka cilvēki nespēs atmaksāt kredītus? Vai bankas laikus zināja, ka valsts samaksās (no SVF naudas); vai varbūt tas arī tika darīts pēc būtības - panākta adekvāta ekonomiskā vide SVF parāda ienākšanai - Latvijas pārdošanai (šobrīd zinot, ka arī šis parāds nebūs atdodams)?
Jautājums tik par mērogu, proti - kā iespējams sastatīt "neredzamo roku" (proti, neesošo roku) ar "potenciāli ieraugāmo". Nu skaidrs, ka vietējie oligarhi tirgus neredzamās rokas efektu smuki modificē ar savējām spalvainajām ķetnām. Jautājums tik - cik tālu tas iet; re kur ASV runā par Obamas sociālismu, kur bankām maksātie miljardu simti (kopā 9.7 triljoni minēti) tiek smuki izgrābti no iedzīvotāju kabatām ārējā parāda veidā (un tāpat kā pie mums, ražotājam nekas netiek). Tāpat, piemēram, Sorosa nesenie izteikumi, ka ļoti labi sanāk bankrotināt Krieviju, arābu zemes, u.c. valstis, uzspiežot uz OPEC sviras - nav naftai cenas, "globālās impērijas ienaidniekiem" nav naudiņas; var nodarboties ar manipulācijām, kontroli, utt.
Jautājums tikai viens - cik tālu ir jēgpilni skatīt ekonomiku kā autonomu sfēru un pēc kuras robežas šī nodarbe kļūst gana nejēdzīga un nespēj uzrādīt reāli notiekošo? // Lai gan tu jau pats par to šajā rakstā. - Atbildēt
- Re: Neredzamā roka VS. Spalvainā ķetna
- 5.3.09 16:41 #
-
latvijā bankām bija viens faktors kam bija ļoti liela nozīme riska apetītē - kredītņēmējs atbild ar visu savu mantu - nepietiek atdot ķīlu.
Un neviens šādu kritumu (vai arī to, kas vēl tikai sekos) nevienā brīdī neprognozēja - nespēja kaut ko tik ļaunu iedomāties.
paprasiet cilvēkiem kas dzīvoja pirms 2. pasaules kara - vai kāds prognozēja 20 miljonu cilvēku bojāeju... - Atbildēt
- 5.3.09 18:37 #
-
Atkāpe par WW2.
Kāds ne tikai prognozēja miljonu bojāeju, bet pat plānoja.
- Par valsts nodevību tiesātā Hitlera atbrīvošana no mūža ieslodzījuma/nāves soda, pateicoties ekonomiskajiem spēkiem;
- ASV naftas industrijas klātbūtne un intereses Vācijā;
- PSRS atbalsts Vācijai, apmācot kara pilotus, piegādājot izejvielas;
- ASV izprovocētā Perlharbora un iesaistīšanās karā;
Iznākums:
- Bretonvudas un Maršala metiens... mm... līgums/plāns kara beigās; dolāra iebarošana visai pasaulei (atceroties, ka pats dolārs ir privātfirmas rokās).
(Turklāt PSRS ne tikai labi zinādama palīdzēja Vācijai sagatavoties karam, bet pat bija gatava uzbrukt pirmā (kā dēļ nojauca fortifikācijas), vienīgi Hitlera armijas viņus apsteidza par dažām nedēļām.)
Tas nu tā, par publiskiem mītiem un aizdomīgām sakritībām.
p.s. Nav brīnums, ka šobrīd notiekošais jau nodēvēts par "Financial 9/11". Šāda globāla ekonomikas nokaušana lieliski kalpo kā pamats citiem procesiem, kurus varēsim visai drīz vērot jau pilnā izvērsumā. Pēc tam jau gan atkal teiks, ka neviens nezināja par to, kas īstenībā tika paredzēts jau gadiem iepriekš (tāpat kā šī konkrētā krīze gan Latvijā, gan globāli). - Atbildēt