divi_g

Ņeiru oikonomists, tomēr man ir nelāgas aizdomas, ka kaut kas šajā aprakstā ir izlaists. Piemēram, tas, kādēļ ECB izdrukāt šos konkrētos 5 eiro, un tas, kādā sakarā šamie nonāk konkrētā ļauža kabatā.

watt

protams - protams, shēma ir vienkāršota. principā stāsts jau ir par ASV, Saudiju un Ķīnu.

bet kā nauda nonāk kabatā - nu, piemēram, cilvēkiem kas strādā bankā un tai tuvumā, nauda pēc izdrukāšanas ieripo kabatā uzreiz. kā tieši nauda ceļo pēc tam pa valsti, līdz beigu beigās tiek iztirgota par benzīna litru, tas mazāk būtiski ;)

divi_g

Nūūū, saki, Latvijas Bankas darbinieki ieiet naudas glabātuvē un pagrābj no kaudzītes, cik gribās, ja?
Čota man rodas aizdomas, ka Tu esi "uzsēdies" uz vienas tēmas - monetārā sistēma - un meklē jebkuru iemeslu pašķendēties par šamējo, pat ja tas ietver diezgan neprecīzus šīs sistēmas aprakstus :P

watt

es tev vakar vienu linku uz atbildi piemetu - es nerunāju ne par Latvijas pensiju fondiem, ne par konkrētās Latvijas Bankas algu "rašanās" mehānismu, es cenšos runāt par shēmām kā tādām.

ex nihilo nihil fit, izņemot naudu un naftu.

divi_g

Zin, "par shēmām kā tādām" var diezgan lielā sviestā nonākt, jo shēma no shēmas atšķiras.
Tas, ka t.s. multiplikators rada diezgan interesantu situāciju naudas tirgū, ir fakts, taču tas nenozīmē, ka ar to var izskaidrot visas nelaimes. Tāpat kā vajag atteikties no uzskata, ka nauda ir valsts parādzīme, bet gan saprast, ka nauda ir prece.

petro

Tad par dolāriem arī vajadzēja rakstīt. Jo amerikā naudas kā tādas, ar visu piedienošo Au un Ag segumu, vispār nav. Tā tika iznīdēta lielās depresijas laikā un uz mūzdienu zaļajiem ir skaidri un gaiši rakstīts "Federālā ķīlu zīme" (Federal reserve note), un reāli tas nozīmē tikai to, ka ASV federālā banka ir visus saņēmusi par ķīlniekiem.

watt

nu uz euro pat tā nav :(

ja cilvēkam parādīt EUR papīrīti - viņš teiks, "kas tas tāds?" - no neviena uzraksta ka tā būtu maksājuma zīme, vai ka tā vispār ir banknote, vai ka par to vispār ir kautkas pērkams garantēts NAV...

acidkitteh

taatad principaa sanaak, ka latvija driiz tiks massiivi appista, laikam jau ir
appista, jo cik atceros latinjsh tagad piesaistiits eiro maisam, nevis zeltam.

petro

Par jevrikiem nezinu tādēl nesākšu izteikt minējumus apgalvojuma formā. Taču Ls tu jebkurā brīdī vari aiziet uz Latvijas banku un savus iekrājumus izņemt zelta simtniekos (esmu pārbaudījis personīgi), taču esmu (tiesa gan tikai dzirdējis), ka tāds pat experiments ASV samainīt zaļos pret sudraba dolāriem ir beidzies neveiksmīgi.

watt

tā monēta cik maksā, vai tad Ls 100 ?
(16 grami zelta taču tagad par Ls 250 tirgojas)

petro

Es pirku par 100 (1999.).

watt

eh, es tad zaļš, dumš biju (nu un arī naudas nebija, bet oi ka vajadzēja - tagad SS to monētu par Ls 300 tirgo (sanāk arī daudz virs reālās zelta cenas))

watt

tā monēta sen vairs nav pieejama, āpsi. es tikko uz Latvijas Banku piezvanīju.

petro

Tātad tagad vairs arī latam nav reāla seguma. Te nu mēs redzam inflācijas cēloņus :(

watt

no=jo

petrovichs

Zelta segums dolāriem pastāvēja līdz 20. gadsimta 70-iem gadiem apmēram. De Golls nosūtīja uz Ameriku kuģi ar 750 miljoniem papīra dolāru un palūdza tos apmainīt pret zeltu. Amerikai nācās to izdarīt. De Golls sagatavoja jau nākamo kuģi. Vācieši publiski De Gollu kritizēja, bet paši pa kluso darīja tāpat, un iespējams, ka vēl kāds. Rezultātā ASV zelta rezerves pamatīgi samazinājās, un ASV atteicās no dolāru seguma ar zeltu.

watt

aha, vēsturiskās personības interesanti uzzināt.

http://en.wikipedia.org/wiki/Nixon_Shock

merlot

ā un tieši tāpēc Bušs teica, ka nevajag ierobezōt kapitāla ieplūšanau no trešajām valstīm, tai skaitā caur SWF (wealth funds), jo galu galā - tā pati mūsu nauda vien ir.

petrovichs

Vai esi kādreiz domājis par sistemātiskām studijām kādās ar ekonomiku saistītās zinībās?

markizs

+1

watt

tas uzbrauciens tāds? :)

markizs

no vienas puses taisnība protams. No otras puses, eiropa saražo kaudzēm visādas preces un leila daļa no tām aizceļo arī uz krieviju. Piemērām par katriem 100'000 eiro krievi nopērk vienu lepnu mersi un naudiņa atceļo atpakaļ uz Eiropu. Ja protams neksaita visādus krievijas nodokļus kuri paliek krievijā par šo darījumu. Tālāk šie 100k nonāk Eiropiešu maciņos, kuri atkal var liet par tiem bākās benzīnu un braukt no mājām uz lielveikalu.
Ja par eirām neko nevarētu nopirkt, tad krievi tās nemaz neņemtu pretī kā samaksu par savu benzīniņu.
Skaidrs, ka nauda rodas no zila gaisa, bet tā ir bijis vienmēr, arī tad kad tā bija piesaistīta zeltam, tikai mazākos apjomos. Jo padomā, arī zeltu jau tūkstošiem gadu rok ārā no zemes, ar šo procesu palielinot no tā veidoto monētu (tam piesaistīto banknošu) skaitu valstī un pasaulē. Un pēc tam tās apmainot pret rahatslukumu, cukuru vai krutām indijas garšvielām. Kā rezultātā zelta monētas aizceļo uz indiju, garšvielas tiek apēstas un nekas neatliek kā rakt no zemes vairāk zelta lai nopirktu jaunu porciju. Tā pēc tavas vienpusējo darījumu loģikas sanāk.

watt

jā, bet zelts ta nepazūd, bet paliek apritē.
nafta pazūd (nu var pieņemt, ka pārvēršas kautkādā precē/pakalpojumā), bet es gribēju vienkāršot, un pieņemt ka sadeg un pazūd.

markizs

arī eiro nepazūd bet paliek apritē.
un arī par zeltu pirkts benzīns sadeg un pazūd.
es nesaku ka tu runā pilnīgs mauļķibas, vienkārši doma tāda vienpusēja. It ka mēs tikai pirktu un pirktu benzīnu par eiro un mums nebūtu nekāda labuma no tā, ka krieviem ir kaudzēm eiro ar kuriem iepirkt Eiropas ražojumus.
p.s. Vai tad kāds beidzot ir sācis pirkt nafu par eiro? Cik atceros pe'dējā valsts, kas gribēja atteikties no dolāriem un sākt tirgot par eiro bija Irāka, un mēs labi zinām kas ar to pēc tam notika. Tā kā amīši savas psidonaudas segumu sargā ņipri.

watt

fact check: http://news.google.com/news?hl=en&ned=us&q=iran+oil+bourse&ie=UTF-8

markizs

Jā, Irāna arī sāka pēcāk tā operēt ja nemaldos. Kopš tā laika štati arī tur rinķī apkārt draud ar invāzijām. Bet nu whaever, negribu par to strīdēties, neesmu nekāds speciālists. vienk iekomentēju mazliet savu viedoklīti. Jo personīgi man liekas arī ka zelts nav panaceja, jo tiek raksts ārā no zemes. Tas ir tā pat kā indiāņi senāk norēķinājās ar gliemežvāku virtenēm un tās ciltis kas dzīvoja pie jūras tos vienkārši lasīja smilitiņās.

watt

jā, bet zelts praktiski ir neiznīcināms, un arī no jauna gandrīz nerodas.

(nu, vismaz ja ticēt teorijai, ka zelta atoms var rasties tikai zvaignei uzsprāgstot http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=7397200 )

markizs

labi, pieņemsim, ka nerodas. Bet kāpēc to obligāti ir jāuzskata par labu lietu? cilvēku taču visu laiku paliek arvien vairāk, ekonomikas attīstās, valstis kļūst arvien pārtikušākas. Ja viss tiktu segts ar zeltu tad būtu jābūt nepārtrauktai deflācijai, jo zelta daudzums pret saražotajām precēm nepārtraukti samazinātos? Un kam ir izdevīga deflācija? Nevienam.

markizs

enivei, ekonomīkā esmu nulle, tikai mani arī dikten interesē uz kādiem tādiem balstiem tā globālā ekonomika īsti balstās :)

watt

man liekas: uz nenormālu appiššanu, un uz to, ka nevienam naudas teorija īpaši neinteresē :)

watt

nu tas vēl sīkums salīdzinot ar nekontrolētu naudas drukāšanu kas tagad notiek.

markizs

nu vai tad eiropā tik ļoti nekontrolēti to drukā? Tomer eiropas banka nav gluži tas pats kas štatu federālo rezervju sistēma?

watt

man jau gribētos ticēt, bet pamata nav! diezgan jau aizvērta tā ECB ir. principā var cerēt ka FR un DE un UK savā starpā pietiekami daudz kašķēsies lai nevienotos sataisīt lielus sūdus.

acidkitteh

es butu tikai prieciigs ja visi shajaa kontinentaa saaktu naftu pirkt/pardot par eiro. Lai taa jenkjuzeeme sliikst. Pofig par globalajaam sekaam. Latvieshi arii no zkaidaam un skujaam ir paartikushi - izdziivosim. Kautkaa.

divi_g

Afair kkad nesen "Nedēļā" bija rakstīts, ka šamie tiešām ir atvēruši eiro-biržu, bet tikai gāzei, cik atminos, un lokālā vai max reģionālā mērogā.

puce

zini, zelts arī ir tikai nosacīts ekvivalents. Lai zeltam būtu tāda vērtība, kādu to piesaista, būtu jābūt kādam ,kas to zeltu par tādu cenu var nopirkt. Un tas jau kļūst par nonsensu.
Nauda vispār ir virtuāla vērtība.

eermaniitis

kas par studenta laiku murgu?

nedz zeltam nedz sudrabam nedz naftai nedz omas klimpaam naudu piesaistiit nevajag un vinja nav piesaistiita!

vinja peld - un CB var tikai mainiit naudas kursu, kaa arii naudas massu apritee

teoreetiski var iztikt arii bez CB un skaidras naudas - tikai ar beskaidru - un netiks nekas nekur nedz drukaats nedz izlaists ...

cita starpaa - zelta apjoms minaas - papildinaas delj taa ka zeltu nepaartaukti ieguust, bet savukaar saruuk deelj ruupnieciibas ....
shobriid zelts tiek izmantots CB tikai kaa resurss skaidras naudas kursa un masas reguleeshanas operaacijaam - tikpat labi tie vareetu buut svina stienji, tak zelts ir kompaktaatak prece - bet nekas vairaak - taas pashas omas klimpas

watt

varbūt vari mazliet paskaidrot -
"vinja nav piesaistiita! vinja peld - un CB var tikai mainiit naudas kursu" - pret ko tieši tas naudas kurss tiek mainīts?


zini kas notiks ja sāks operēt ar bezskaidru naudu? lūk kas -
http://klab.lv/users/watt/400687.html

acidkitteh

man ir aizdomas ka naudas vertiba ir saistita ar to cik vertigas preces valsts speej sarazhot, tb cik ljoti citas valstis grib muusu naudu zinot ka par to vares dabut kautko ko vinjiem ljoti vajag pretim. Protams tas taa ljoti vienkaarshoti.

Labaakais un stabilaakais maksas veids ir un paliek barters.
4 maisi kartupelju pret vien cuuk, un lieta dariita, visi laimiigi. Vieniigaa vaina ir
portability.

eermaniitis

nifiga nav saistiita - uzlikshu 3 kuupinaatas mencas un kaviaaru ar shampanieti, ja atradiisi, ka kaut viena nauda shobriid ir piesaistiita kaut kam kas veertiigaaks par vecaas maates klimpu zupu (shajaa gadiijumaa SDR un citaam fignjaam)

acidkitteh

ar piesaistiita es nedomaaju tieshu sasaistishanu kaa ir ar zeltu vai citu valuutu groziem, es domaaju _atkariiga no_

eermaniitis

naudas daudzums ir atkariigs no pieprasiijuma - peec skaidras naudas pieprasiijuma

shio pieprasiijumu rada uznjeemeeji, kuriem truukst briivu apgrozaamo liidzeklju un vinji dodas uz banku peec iisterminja kriita

bankas uz CB - un nopeerk naudu (tobish apsola samaksaat veelaak bet vairaak)
*! rodas viruaalaa nauda - jeb banku nauda

CB sadrukaa - iedo komercbankaam, shamaas uznjeemeejiem, shamie apgroza pikji - nes bankai vairaak - taas CB atnes vairaak kaa panjeemushas

kaa rezultaataa CB izdrukaajot un savaacot atpakalj kaadu N daudzumu pikja rodas veertiibas CB par uzcenojumu (CB pelnja), komercbankaam % un uznjeemeejam pelnja

neredzu naudas daudzumam atkariibu no prechu daudzuma ... nu nekaadu!

watt

jūsu oriģinālajā diskusijā bija par naudas vērtību, nevis daudzumu.

naudas ir tik daudz cik sadrukā.
naudas vērtība ir tik liela, cik iedzīvotāji domā tai ir vērtība + tāda nianse, kā valsts "currency account" - t.i., tekošā konta deficīts.

ja ir liels deficīts, tas nozīmē, ka valstij nav saražotas preces ko kāds gribētu pirkt. ja valsts neražo neko, kas kādam būtu vajadzīgs, pēc valsts valūtas krīt pieprasījums. ja krīt pieprasījums pēc dotās valūtas, jākrīt arī valūtas cenai.

bet īstenībā mēs visi 3 par vienu un to pašu runājam - viedokļi sakrīt, tikai formulējumi dažādi, tāpēc rodas tāds strīds par vārdiem kā pateikt.

eermaniitis

muahah - neenu - atziishos neesmu iipashi gatavojies shai diskusijai

bet nu murgus atpaziishu iipashi jau neatsvaidzinaajis savas akadeemiskaas zinaashanas

NAV nekaada sakara ko kas kaa sarazho

viss ir tikai un vieniigi IMAGINAARS

preteejaa gadiijumaa nosauc man kaads koeficients valuuttas kursa svaarstiibaam jaapieloieto pie kaadas ALPHA prechu produkcijas izmnjaam?

fig - nav taada koeficienta - nekaada .... nedzfikseeta koeficienta, nedz matemaatiskas formulas

zinaama korelaacija noveerojama tikai baumu liimenii bet tieshas sakariibas nekaadas - pilniigi

atcereities - visa pasaules ekonomikaturaas tikai un vieniigi uz baumaam - haosa teorija jums to labaak izskaidros - bet nu nerunaajiet kautkaadu sviestu par segumu ar zeltu vai kaadaam nebuut taustaamaam lietaam - nav taa - to es noskaidroju jau sen senajaa 3 kursaa - un striideejaamies ar pasniedzeeju ne sliktaak par jums te visiem kopaa njemtiem ;-)

eermaniitis

pee. ess.

aizmirsti par deficiitiem - ja valstiiir liela uzticiiba, cilveeki to naudu liks bankaa uz mazmaziitinjiem procentiem vai zekjee - visu nosaka tikaiun vieniigi uzticiiba un naakotnes nojausmas - kas kaa pats saproties ir uz baumam balstiitas a tavs tekoshais konts ir tikai skaitliski (statistiski) izstraadaats baumu gjenerators ;-)

eermaniitis

CB drukaajot naudu, kaa arii palielinot banku rezerves, kaa arii sniedzot savus pakalpojumus naudas aizdoshanaa komercbankaam, kaa arii opereejot valuutu, veertspapiiru un daargmetaalu tirgos maina nacionaalaas valuutas masu apgroziijumaa, kaa arii nacionaalaas valuutas kursu attieciibaa pret citaam valuutaam - tieshi pret citaam valuutaam kaa taadaam nevis katru valuutu atseviski - kaut arii iislaiciiga intervence var sho lietu izmainiit, bet ne ilgterminjaa

ja runaa kaa dr ph tad maina naudas kursu attieciibaa pret vinjas uzticamiibu - jo vieniigais nacionaalaa papiiriisha segums ir shii pasha uzticamiiba - nav cita seguma jau sen - un noshaujieties ;-) nedz preceem nedz zeltam nedz apakshbikeem

par peedeejo - murks! shaada sisteema darboja VISUR un nekur nav savaadaak ;-) ir tikai labaak vai sliktaak - bet taapataas

murks

mani kāds sauca??

eermaniitis

liekas nojuku atsaitees - skatiit 2 komentu pie naakoshaa

acidkitteh

a kur kads saka ka citur ir savadaak?
neredzu

bet nu jebkuraa gadijumaa, ar to naudu buus arvien sliktaak un sliktaak, taa arvien vairaak kljuust virtuaala, un atkariiga tikai un vienigi no mezhoniigam ciparu virkneem fondu tirgos un pasaules finansu tirgus kontroletaaju iegribaam un taa taalaak.

eermaniitis

hujase - nevis kljuus bet ir

vinja jau ir virtuaala ... cm on - mosteis - dzin dzin!

vinjas veertiiba kaa precei ir paaris simti lati tonnaa - un arii tikai tamdeelj ka papiirs augstveertiigs, kameer Austraalijai vispaar no plastmasas

mosh maakslinieciskaa veertiiba ar kaadair -numismaatiem

bet segums vinjai ir tikai un vieniigi virtuaals - uzticiiba - kaapeec njem uznjeemeejs sho nacionaalo valuutu un ne citu - kaapeec atsakaas no dolaara? ko vinjiem preces mazaak paliek? nihija nepaliek - nekad to prechu ar nav bijis tik daudz - ja savaaktu visus zaljos kopaa - ameriku izpiorktu pa skaidinjai - bet redz turaas zaljais - un reizeem kriit - a kriit kad pazinjo attiistiibas indeksu- vot i kriitas uzticiiba un njem to pikji citaa valuutaa

acidkitteh

es nesaku ka nav tagad virtuaala, bet kljuus vel vairaak, taada ka parasts mirstiigais vairs nespees vispaar saprast neko, un vinjam buus jaatic tam ko taukkakli valdibaa un ekonomikas ministrijaas vinjiem saka, un protams ko lielaas bankas censhas ieboreet.

vispaar shitiem fruktiem ir nezheliigs psihologjiskais powers paar lielaako dalju cilveeku, kuri neorienteejas tajos starptautiskajos ciparos. Pateiks kaa vajadzees, lai cilveeki riikojas kaa vajag. Kaa valstij vai finansistiem izdevigaak liekas, nevis kaa izdevigaak indiviidam.

p

http://video.google.com/videoplay?docid=1045924545087333822

gaa

click me

j_puce

Ai, ai, ai - jāsāk ir nevis ar materiāliem tīklā, bet mācību grāmatu naudas teorijā. Nauda ir pieņemta apmaiņas vienība, kuras vērtību attiecībā pret iegādājamajām precēm un pakalpojumiem tirgus ekonomikā nosaka tirgus. Tāpēc nauda vienmēr ir relatīva vērtība. Absolūtā vērtība (piemēram, nauda ir kaut kāds mazumiņš zelta) ir tikai tiktāl vērtīga, ciktāl absolūtā vērtība ir vienlīdz salīdzinoši izmantojama tirgū. Tāpēc arī piesaistei pie zelta nebija nozīmes ne tikai 19. gs., bet jau 17. gs.
Nauda kā absolūta mērvienība nav iedomājama - nauda ir tikai ekonomisko procesu atspoguļojums salīdzināmā mērvienībā.