- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav. - 54 rakstair doma
- 18.3.08 09:12 #
-
Tad par dolāriem arī vajadzēja rakstīt. Jo amerikā naudas kā tādas, ar visu piedienošo Au un Ag segumu, vispār nav. Tā tika iznīdēta lielās depresijas laikā un uz mūzdienu zaļajiem ir skaidri un gaiši rakstīts "Federālā ķīlu zīme" (Federal reserve note), un reāli tas nozīmē tikai to, ka ASV federālā banka ir visus saņēmusi par ķīlniekiem.
- Atbildēt
- 18.3.08 09:16 #
-
nu uz euro pat tā nav :(
ja cilvēkam parādīt EUR papīrīti - viņš teiks, "kas tas tāds?" - no neviena uzraksta ka tā būtu maksājuma zīme, vai ka tā vispār ir banknote, vai ka par to vispār ir kautkas pērkams garantēts NAV... - Atbildēt
- 18.3.08 09:39 #
-
taatad principaa sanaak, ka latvija driiz tiks massiivi appista, laikam jau ir
appista, jo cik atceros latinjsh tagad piesaistiits eiro maisam, nevis zeltam. - Atbildēt
- 18.3.08 09:56 #
-
Par jevrikiem nezinu tādēl nesākšu izteikt minējumus apgalvojuma formā. Taču Ls tu jebkurā brīdī vari aiziet uz Latvijas banku un savus iekrājumus izņemt zelta simtniekos (esmu pārbaudījis personīgi), taču esmu (tiesa gan tikai dzirdējis), ka tāds pat experiments ASV samainīt zaļos pret sudraba dolāriem ir beidzies neveiksmīgi.
- Atbildēt
- 18.3.08 10:36 #
-
tā monēta cik maksā, vai tad Ls 100 ?
(16 grami zelta taču tagad par Ls 250 tirgojas) - Atbildēt
- 18.3.08 12:54 #
-
eh, es tad zaļš, dumš biju (nu un arī naudas nebija, bet oi ka vajadzēja - tagad SS to monētu par Ls 300 tirgo (sanāk arī daudz virs reālās zelta cenas))
- Atbildēt
- 18.3.08 11:06 #
-
tā monēta sen vairs nav pieejama, āpsi. es tikko uz Latvijas Banku piezvanīju.
- Atbildēt
- 18.3.08 12:47 #
-
Tātad tagad vairs arī latam nav reāla seguma. Te nu mēs redzam inflācijas cēloņus :(
- Atbildēt
- 18.3.08 09:47 #
-
Zelta segums dolāriem pastāvēja līdz 20. gadsimta 70-iem gadiem apmēram. De Golls nosūtīja uz Ameriku kuģi ar 750 miljoniem papīra dolāru un palūdza tos apmainīt pret zeltu. Amerikai nācās to izdarīt. De Golls sagatavoja jau nākamo kuģi. Vācieši publiski De Gollu kritizēja, bet paši pa kluso darīja tāpat, un iespējams, ka vēl kāds. Rezultātā ASV zelta rezerves pamatīgi samazinājās, un ASV atteicās no dolāru seguma ar zeltu.
- Atbildēt
- 18.3.08 11:34 #
-
aha, vēsturiskās personības interesanti uzzināt.
http://en.wikipedia.org/wiki/Nixon_Shock - Atbildēt