- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav. - 54 rakstair doma
- 18.3.08 14:18 #
-
CB drukaajot naudu, kaa arii palielinot banku rezerves, kaa arii sniedzot savus pakalpojumus naudas aizdoshanaa komercbankaam, kaa arii opereejot valuutu, veertspapiiru un daargmetaalu tirgos maina nacionaalaas valuutas masu apgroziijumaa, kaa arii nacionaalaas valuutas kursu attieciibaa pret citaam valuutaam - tieshi pret citaam valuutaam kaa taadaam nevis katru valuutu atseviski - kaut arii iislaiciiga intervence var sho lietu izmainiit, bet ne ilgterminjaa
ja runaa kaa dr ph tad maina naudas kursu attieciibaa pret vinjas uzticamiibu - jo vieniigais nacionaalaa papiiriisha segums ir shii pasha uzticamiiba - nav cita seguma jau sen - un noshaujieties ;-) nedz preceem nedz zeltam nedz apakshbikeem
par peedeejo - murks! shaada sisteema darboja VISUR un nekur nav savaadaak ;-) ir tikai labaak vai sliktaak - bet taapataas - Atbildēt
