- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav. - 54 rakstair doma
- 18.3.08 11:01 #
-
varbūt vari mazliet paskaidrot -
"vinja nav piesaistiita! vinja peld - un CB var tikai mainiit naudas kursu" - pret ko tieši tas naudas kurss tiek mainīts?
zini kas notiks ja sāks operēt ar bezskaidru naudu? lūk kas -
http://klab.lv/users/watt/400687.html - Atbildēt
- 18.3.08 13:56 #
-
man ir aizdomas ka naudas vertiba ir saistita ar to cik vertigas preces valsts speej sarazhot, tb cik ljoti citas valstis grib muusu naudu zinot ka par to vares dabut kautko ko vinjiem ljoti vajag pretim. Protams tas taa ljoti vienkaarshoti.
Labaakais un stabilaakais maksas veids ir un paliek barters.
4 maisi kartupelju pret vien cuuk, un lieta dariita, visi laimiigi. Vieniigaa vaina ir
portability. - Atbildēt
- 18.3.08 14:13 #
-
nifiga nav saistiita - uzlikshu 3 kuupinaatas mencas un kaviaaru ar shampanieti, ja atradiisi, ka kaut viena nauda shobriid ir piesaistiita kaut kam kas veertiigaaks par vecaas maates klimpu zupu (shajaa gadiijumaa SDR un citaam fignjaam)
- Atbildēt
- 18.3.08 14:59 #
-
ar piesaistiita es nedomaaju tieshu sasaistishanu kaa ir ar zeltu vai citu valuutu groziem, es domaaju _atkariiga no_
- Atbildēt
- 18.3.08 17:02 #
-
naudas daudzums ir atkariigs no pieprasiijuma - peec skaidras naudas pieprasiijuma
shio pieprasiijumu rada uznjeemeeji, kuriem truukst briivu apgrozaamo liidzeklju un vinji dodas uz banku peec iisterminja kriita
bankas uz CB - un nopeerk naudu (tobish apsola samaksaat veelaak bet vairaak)
*! rodas viruaalaa nauda - jeb banku nauda
CB sadrukaa - iedo komercbankaam, shamaas uznjeemeejiem, shamie apgroza pikji - nes bankai vairaak - taas CB atnes vairaak kaa panjeemushas
kaa rezultaataa CB izdrukaajot un savaacot atpakalj kaadu N daudzumu pikja rodas veertiibas CB par uzcenojumu (CB pelnja), komercbankaam % un uznjeemeejam pelnja
neredzu naudas daudzumam atkariibu no prechu daudzuma ... nu nekaadu! - Atbildēt
- 18.3.08 17:20 #
-
jūsu oriģinālajā diskusijā bija par naudas vērtību, nevis daudzumu.
naudas ir tik daudz cik sadrukā.
naudas vērtība ir tik liela, cik iedzīvotāji domā tai ir vērtība + tāda nianse, kā valsts "currency account" - t.i., tekošā konta deficīts.
ja ir liels deficīts, tas nozīmē, ka valstij nav saražotas preces ko kāds gribētu pirkt. ja valsts neražo neko, kas kādam būtu vajadzīgs, pēc valsts valūtas krīt pieprasījums. ja krīt pieprasījums pēc dotās valūtas, jākrīt arī valūtas cenai.
bet īstenībā mēs visi 3 par vienu un to pašu runājam - viedokļi sakrīt, tikai formulējumi dažādi, tāpēc rodas tāds strīds par vārdiem kā pateikt. - Atbildēt
- 18.3.08 18:20 #
-
muahah - neenu - atziishos neesmu iipashi gatavojies shai diskusijai
bet nu murgus atpaziishu iipashi jau neatsvaidzinaajis savas akadeemiskaas zinaashanas
NAV nekaada sakara ko kas kaa sarazho
viss ir tikai un vieniigi IMAGINAARS
preteejaa gadiijumaa nosauc man kaads koeficients valuuttas kursa svaarstiibaam jaapieloieto pie kaadas ALPHA prechu produkcijas izmnjaam?
fig - nav taada koeficienta - nekaada .... nedzfikseeta koeficienta, nedz matemaatiskas formulas
zinaama korelaacija noveerojama tikai baumu liimenii bet tieshas sakariibas nekaadas - pilniigi
atcereities - visa pasaules ekonomikaturaas tikai un vieniigi uz baumaam - haosa teorija jums to labaak izskaidros - bet nu nerunaajiet kautkaadu sviestu par segumu ar zeltu vai kaadaam nebuut taustaamaam lietaam - nav taa - to es noskaidroju jau sen senajaa 3 kursaa - un striideejaamies ar pasniedzeeju ne sliktaak par jums te visiem kopaa njemtiem ;-) - Atbildēt
- 18.3.08 18:23 #
-
pee. ess.
aizmirsti par deficiitiem - ja valstiiir liela uzticiiba, cilveeki to naudu liks bankaa uz mazmaziitinjiem procentiem vai zekjee - visu nosaka tikaiun vieniigi uzticiiba un naakotnes nojausmas - kas kaa pats saproties ir uz baumam balstiitas a tavs tekoshais konts ir tikai skaitliski (statistiski) izstraadaats baumu gjenerators ;-) - Atbildēt
- 18.3.08 14:18 #
-
CB drukaajot naudu, kaa arii palielinot banku rezerves, kaa arii sniedzot savus pakalpojumus naudas aizdoshanaa komercbankaam, kaa arii opereejot valuutu, veertspapiiru un daargmetaalu tirgos maina nacionaalaas valuutas masu apgroziijumaa, kaa arii nacionaalaas valuutas kursu attieciibaa pret citaam valuutaam - tieshi pret citaam valuutaam kaa taadaam nevis katru valuutu atseviski - kaut arii iislaiciiga intervence var sho lietu izmainiit, bet ne ilgterminjaa
ja runaa kaa dr ph tad maina naudas kursu attieciibaa pret vinjas uzticamiibu - jo vieniigais nacionaalaa papiiriisha segums ir shii pasha uzticamiiba - nav cita seguma jau sen - un noshaujieties ;-) nedz preceem nedz zeltam nedz apakshbikeem
par peedeejo - murks! shaada sisteema darboja VISUR un nekur nav savaadaak ;-) ir tikai labaak vai sliktaak - bet taapataas - Atbildēt
- 18.3.08 15:08 #
-
a kur kads saka ka citur ir savadaak?
neredzu
bet nu jebkuraa gadijumaa, ar to naudu buus arvien sliktaak un sliktaak, taa arvien vairaak kljuust virtuaala, un atkariiga tikai un vienigi no mezhoniigam ciparu virkneem fondu tirgos un pasaules finansu tirgus kontroletaaju iegribaam un taa taalaak. - Atbildēt
- 18.3.08 17:07 #
-
hujase - nevis kljuus bet ir
vinja jau ir virtuaala ... cm on - mosteis - dzin dzin!
vinjas veertiiba kaa precei ir paaris simti lati tonnaa - un arii tikai tamdeelj ka papiirs augstveertiigs, kameer Austraalijai vispaar no plastmasas
mosh maakslinieciskaa veertiiba ar kaadair -numismaatiem
bet segums vinjai ir tikai un vieniigi virtuaals - uzticiiba - kaapeec njem uznjeemeejs sho nacionaalo valuutu un ne citu - kaapeec atsakaas no dolaara? ko vinjiem preces mazaak paliek? nihija nepaliek - nekad to prechu ar nav bijis tik daudz - ja savaaktu visus zaljos kopaa - ameriku izpiorktu pa skaidinjai - bet redz turaas zaljais - un reizeem kriit - a kriit kad pazinjo attiistiibas indeksu- vot i kriitas uzticiiba un njem to pikji citaa valuutaa - Atbildēt
- 18.3.08 17:47 #
-
es nesaku ka nav tagad virtuaala, bet kljuus vel vairaak, taada ka parasts mirstiigais vairs nespees vispaar saprast neko, un vinjam buus jaatic tam ko taukkakli valdibaa un ekonomikas ministrijaas vinjiem saka, un protams ko lielaas bankas censhas ieboreet.
vispaar shitiem fruktiem ir nezheliigs psihologjiskais powers paar lielaako dalju cilveeku, kuri neorienteejas tajos starptautiskajos ciparos. Pateiks kaa vajadzees, lai cilveeki riikojas kaa vajag. Kaa valstij vai finansistiem izdevigaak liekas, nevis kaa izdevigaak indiviidam. - Atbildēt