- par pasaules finansu/monetāro sistēmu
- 2008.03.17, 23:14
- Agrāk naudas vienība bija piesaistīta zeltam. Tagad nav.
Bet kā tad īsti ir tagad? Izpildīsim vienkāršu domu eksperimentu.
Nafta tiek tirgota barelos par dolāriem, bet piemērosim visu eiropas scenārijam, un lietosim benzīna litrus un eiro. Šobrīd arī ir tāds ērts brīdis, kad var teikt ka viens litrs benzīna maksā vienu eiro.
Tātad, pieņemsim ka Eiropas Centrālā Banka nodrukā 5 eiro banknoti (kas būtībā ir tikai papīra gabaliņš kam ir iedomāta vērtība). Tu esi ieguvis banknoti savos nagos, un šobrīd banknotes iedomātā vērtība ļauj tev benzīntankā ieliet savā auto 5 litrus benzīna. Pieņemsim, ka auto tev ir pavecs un rijīgs, un ar 5 litriem benzīna tu vari nobraukt 50 kilomentus (jo auto rij 10 litrus uz 100 kilometriem).
Pieņemsim, ka benzīntankā bija krievu benzīns, un nu visi tavi 5 eiro pēc pirkšanas/pārdošanas darījuma ir aizceļojuši uz Krieviju. Bet tu priecīgs stūrē apkārt, un drīz vien tu visu benzīnu nodedzinājis, principā neko jaunu neradot - tikai vizinot savu miesu no mājas uz lielveikalu, un atpakaļ uz mājām.
Sanāk, ka tavu 5 eiro segums bija benzīns, jo tu par savu papīra gabaliņu ieguvi kautko reālu. Bet arī šis "kautkas reāls" ir izkūpējis gaisā, atstājot tevi turpat, kur biji.
Krievija naftu izsūknēja no zemes, principā par to neko netērējot (nu, kaut kad sen bija jāuzceļ naftas tornis un jāieurbjas zemē, bet kopš tā laika nafta tek - pildi tikai cisternas). Vēl nedaudz iztērē, lai no naftas izdestilētu benzīnu. T.i, var uzskatīt, ka Krievijai benzīna litra reālā pašizmaksa bija 5 centi. Bet pretī viņi dabūja 5 eiro.
Un ko tagad Krievija ar šiem 5 eiro darīs? Principā Eiropas Centrālā Banka tos eiro drukāt nav mitējusies. Principā, varbūt arī Eiropa kautko ražo, bet pieņemsim, ka neražo neko kas Krievijai varētu interesēt. Krievija iegūtos eiro uzkrāj savā resnajā kontā.
Krievijs benzīns kalpo par eiro segumu, jo visi domā, ka par vienu eiro var nopirkt vienu litru benzīna.
Un sekojoši, katrs pārdotais(nopirktais) litrs benzīna nozīmē vēl vienu izdrukātu eiro.
Bet kad šis litrs ir sadedzināts, eiro par ko tas bija nopirkts ir zaudējis savu segumu - jo tā benzīna litra vairs nav! Bet varbūt pa šo laiku no zemes ir izpumpēts un izdestilēts vēl viens litrs benzīna? Bet ECB arī nesnauž - un priekš nākamā litra, ir izdrukājuši nākamo eiro.
Bet mums ir tagad divi eiro - viens vecais un otrs jaunais (ko ECB gādīgi izdrukāja). Ko nu? Principā, var vienoties ka nu benzīns maksās 2 eiro litrā, un turpināt gan drukāt, gan pumpēt.
Katrs eiro kas izdrukāts, tiek atdots Krievijai par benzīnu. Pēc N gadiem, Eiropa ir sadedzinājusi neskaitāmus miljonus tonnu benzīna, bet Krievija ir uzkrājusi daudzus jo daudzus miljardus (vai triljonus) eiro. Un pieņemsim, ka Krievijai nafta vienreiz beidzas - izsūknējās pēdējais litrs, un vairāk nav. Un nebūs.
No kurienes šie miljardi (triljoni) eiro radās? Pumpējot naftu: katrs litrs benzīna bija viens jauns eiro pasaules finansu sistēmā. Kas notika, kad benzīnu sadedzināja? Eiro palika karājoties gaisā.
Ar zeltu ir tas labums, ka tā vairāk nepaliek, un mazāk arī ne. (Jo zelts nebojājas, ir gandrīz neiznīcināms).
Bet nafta - bija, bija, pumpējām, pumpējām, dedzinājām - dedzinājām... un čušs. Tukšs. Viss. Nav. - 54 rakstair doma
- 18.3.08 10:16 #
-
no vienas puses taisnība protams. No otras puses, eiropa saražo kaudzēm visādas preces un leila daļa no tām aizceļo arī uz krieviju. Piemērām par katriem 100'000 eiro krievi nopērk vienu lepnu mersi un naudiņa atceļo atpakaļ uz Eiropu. Ja protams neksaita visādus krievijas nodokļus kuri paliek krievijā par šo darījumu. Tālāk šie 100k nonāk Eiropiešu maciņos, kuri atkal var liet par tiem bākās benzīnu un braukt no mājām uz lielveikalu.
Ja par eirām neko nevarētu nopirkt, tad krievi tās nemaz neņemtu pretī kā samaksu par savu benzīniņu.
Skaidrs, ka nauda rodas no zila gaisa, bet tā ir bijis vienmēr, arī tad kad tā bija piesaistīta zeltam, tikai mazākos apjomos. Jo padomā, arī zeltu jau tūkstošiem gadu rok ārā no zemes, ar šo procesu palielinot no tā veidoto monētu (tam piesaistīto banknošu) skaitu valstī un pasaulē. Un pēc tam tās apmainot pret rahatslukumu, cukuru vai krutām indijas garšvielām. Kā rezultātā zelta monētas aizceļo uz indiju, garšvielas tiek apēstas un nekas neatliek kā rakt no zemes vairāk zelta lai nopirktu jaunu porciju. Tā pēc tavas vienpusējo darījumu loģikas sanāk. - Atbildēt
- 18.3.08 10:35 #
-
jā, bet zelts ta nepazūd, bet paliek apritē.
nafta pazūd (nu var pieņemt, ka pārvēršas kautkādā precē/pakalpojumā), bet es gribēju vienkāršot, un pieņemt ka sadeg un pazūd. - Atbildēt
- 18.3.08 11:08 #
-
arī eiro nepazūd bet paliek apritē.
un arī par zeltu pirkts benzīns sadeg un pazūd.
es nesaku ka tu runā pilnīgs mauļķibas, vienkārši doma tāda vienpusēja. It ka mēs tikai pirktu un pirktu benzīnu par eiro un mums nebūtu nekāda labuma no tā, ka krieviem ir kaudzēm eiro ar kuriem iepirkt Eiropas ražojumus.
p.s. Vai tad kāds beidzot ir sācis pirkt nafu par eiro? Cik atceros pe'dējā valsts, kas gribēja atteikties no dolāriem un sākt tirgot par eiro bija Irāka, un mēs labi zinām kas ar to pēc tam notika. Tā kā amīši savas psidonaudas segumu sargā ņipri. - Atbildēt
- 18.3.08 11:29 #
-
fact check: http://news.google.com/news?hl=en&ned=us&q=iran+oil+bourse&ie=UTF-8
- Atbildēt
- 18.3.08 11:33 #
-
Jā, Irāna arī sāka pēcāk tā operēt ja nemaldos. Kopš tā laika štati arī tur rinķī apkārt draud ar invāzijām. Bet nu whaever, negribu par to strīdēties, neesmu nekāds speciālists. vienk iekomentēju mazliet savu viedoklīti. Jo personīgi man liekas arī ka zelts nav panaceja, jo tiek raksts ārā no zemes. Tas ir tā pat kā indiāņi senāk norēķinājās ar gliemežvāku virtenēm un tās ciltis kas dzīvoja pie jūras tos vienkārši lasīja smilitiņās.
- Atbildēt
- 18.3.08 11:40 #
-
jā, bet zelts praktiski ir neiznīcināms, un arī no jauna gandrīz nerodas.
(nu, vismaz ja ticēt teorijai, ka zelta atoms var rasties tikai zvaignei uzsprāgstot http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=7397200 ) - Atbildēt
- 18.3.08 11:47 #
-
labi, pieņemsim, ka nerodas. Bet kāpēc to obligāti ir jāuzskata par labu lietu? cilvēku taču visu laiku paliek arvien vairāk, ekonomikas attīstās, valstis kļūst arvien pārtikušākas. Ja viss tiktu segts ar zeltu tad būtu jābūt nepārtrauktai deflācijai, jo zelta daudzums pret saražotajām precēm nepārtraukti samazinātos? Un kam ir izdevīga deflācija? Nevienam.
- Atbildēt
- 18.3.08 11:49 #
-
enivei, ekonomīkā esmu nulle, tikai mani arī dikten interesē uz kādiem tādiem balstiem tā globālā ekonomika īsti balstās :)
- Atbildēt
- 18.3.08 12:01 #
-
man liekas: uz nenormālu appiššanu, un uz to, ka nevienam naudas teorija īpaši neinteresē :)
- Atbildēt
- 18.3.08 11:59 #
-
nu tas vēl sīkums salīdzinot ar nekontrolētu naudas drukāšanu kas tagad notiek.
- Atbildēt
- 18.3.08 12:03 #
-
nu vai tad eiropā tik ļoti nekontrolēti to drukā? Tomer eiropas banka nav gluži tas pats kas štatu federālo rezervju sistēma?
- Atbildēt
- 18.3.08 12:09 #
-
man jau gribētos ticēt, bet pamata nav! diezgan jau aizvērta tā ECB ir. principā var cerēt ka FR un DE un UK savā starpā pietiekami daudz kašķēsies lai nevienotos sataisīt lielus sūdus.
- Atbildēt
- 18.3.08 13:36 #
-
es butu tikai prieciigs ja visi shajaa kontinentaa saaktu naftu pirkt/pardot par eiro. Lai taa jenkjuzeeme sliikst. Pofig par globalajaam sekaam. Latvieshi arii no zkaidaam un skujaam ir paartikushi - izdziivosim. Kautkaa.
- Atbildēt