cik labi gan es dzīvoju, pirms manā sirdī ieurbās tas lardonu kūlis, kas aukaini velk sevī pasauli kā melnajā caurumā; dziļurbums ir veikts un es nekad neiziešu seklajos ūdeņos; tāpat kā nekad vairs nespēšu dzīvot pasaulē, kas nav kantaina, un es to apzinos - vairs man nebūs miera. kaut vismaz būtu vieglums.