guļu milzīgas baltas dūnu segas apakšā, no kurienes nupat padzinu Ingmāru. es gribu atgūt pacilājošo bezrūpības sajūtu pirms nabadzība atkal sāk dzīt zemē. ēdu un dzeru visu, saku visu, ir visam laiks un nauda, eju, kur gribu, ne no viena nekaunos (par savām caurajām zeķēm)
tik silti un mīksti kā dzemdē