"Un ne jau pretēji argumenti tās ir apgāzušas, bet varas struktūru maiņa līdz ar padomju sistēmas bojāeju."

Varbūt viņa domā tā, ka marksisms pats apgāž savas dogmas, jo uz tā pamatiem būvētā politiskā iekārta ir gājusi bojā...tātad teorija bijusi nepareiza.

Tas ir ļoti labvēlīgs lasījums.
Tomēr es šaubos, vai varas maiņa piepeši atceļ visas kādas teorijas "dogmas", t.sk., pieļāvumu, ka šķira, ekonomiskais stāvoklis u.tml. ietekmē domāšanu vai parādās valodā u.tml.

narksisms

Nav sanācis pārāk iedziļināties kundzes daiļradē, tik, cik pāris rakstus esmu izlasījis, un no no lasītā radies iespaids, ka šī pieredzējusī nomenklatūras darbiniece vienkārši neprot domāt, prot tikai bezjēgā gvelzt tukšas banalitātes īpaši samudžinātā formā un pati pēc tam maldīties savos samudžinājumos. Var jau būt, ka šis iespaids ir mānīgs - vari rekomendēt kādu viņas rakstu gabalu, kurā būtu šī te pati piesauktā jēga?

Par daiļrades vērtējumu es sliektos piekrist. Attiecībā konkrēti uz marksismu&co ir redzama trauma no dzīvošanas pad. laikos. Ņemot vērā, ka tas tomēr krājums, kas ir veltīts kritiskajai domāšanai, emocijas tā kā nāktos atlikt malā un paskatīties uz jautājumiem ar vēsu prātu.

Kāds cits kaut ko lasāmu (ne uzjautrinošos nolūkos) atstājis?

Iz jaunākās paaudzes.

Fak mī! Skatos, arī atvase kaut ko tur ir iepūtis. Man gan nav nedz spēka, nedz arī intereses pat to vienu lapu izlasīt.

Es tevi labi saprotu, taču nocitēšu izteikumus no pašas MK raksta: "Trāpīgi par kritiskās domāšanas saistību ar predispozīciju uz patiesību raksta Māris Kūlis,kurš izstrādājis doktora darbu par patiesības jēdziena transformācijām. [...] LU un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā semināros 2018. gadā, apspriežot kritiskās domāšanas būtību, Māris Kūlis atzina, ka tā saucamā kritiskā domāšana tagad tiek padarīta par instrumentu, ar kura palīdzību nereti iestrādā konjunktūras tēmas. To var uztvert kā vienu no piesārņotākajām nozarēm, proti, par instrumentu kopumu, ar kuru vest cilvēkus uz kreisi liberālās, multikulturālisma paradoksiem pilnās kapitālistiskās takas." (9-100.lpp.)

Ouch! Man sāp smadzenes. Ko viņi tur pīpē? Bet jauki, ka viņi vēl viens otru arī citē.

Te Tev vēl lasāmviela https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/45982/Euro_Kritiska_domasanas.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Paldies :) Izskatās, ka man būs vēl daudzi saistoši rīti ar kafiju.

Jau tagad esmu ieguvis jaunu pamācību: "Filosofijā pastāv ētikas aksioma: ir jābūt iegūto zināšanu cienīgam!" (MK 37.lpp.)

Un ja neesi cienīgs, tad fuck off.

Par naudu runājot. Šis kritiskās domāšanas projekts, kā stāsta, ir 600.000 EUR vērts, kas tika 3 gados apgūti.

Vareni!

Eh, tu konkrētas dzimtas pārstāvju gadījumā vienmēr izvēlies un sliecies par labu nelabvēlīgākajam lasījumam, gandrīz vienmēr ignorējot šo https://en.wikipedia.org/wiki/Principle_of_charity
Protams, nav pateicīgi aizstāvēt attiecīgos personāžus, bet kaut vai šie tavi izcēlumi - nav vajadzīga baigā prāta un sofistikas akrobātika, lai to izlasītu jēgpilni.
Piemēram, "naudīgie ir ideālisti utt" - sasodīts, jā, vulgārmarksismā-ļeniņismā atkal un atkal to maļ kā ābeces patiesību, ne tikai krieviskajos, bet latviskajos tekstos to saka, kaut vai LPSR enciklopēdijā šis moments atkārtojas nemitīgi. Un ja tev nepatīk ļeniniskais lasījums, tad ir arī vācu, žīdu un franču atsevišķi "teorētiķi", kuri to pilina, kamēr tas aiziet līdz krievu protomarksistiem.

"Kāpēc lai domāšanas perspektīvu neietekmētu arī sociālais, ekonomiskais stāvoklis?" - jau koš 19.gs., arī pēckara hermeneitiķu tekstos nemitīgi kritizē marksistu banālos redukcionistiski-kauzālos vienvirziena skaidrojumus, hermeneitķi un konservatīvie nekad nav nolieguši, ka socioekonomiskie faktori a r ī ietekmē domāšanu, bet nebūt ne izšķiroši, turklāt pārsvarā reciprokāli, kamēr ortodoksāliem marksistiem ir viens ietekmes un izcelšanās virziens, jo citādāk izjūk visa eshatoloģija.

Bet "varas struktūru maiņa līdz ar padomju sistēmas bojāeju" - vēlreiz, tas nav tikai Kūles galvā, vai tiešām vajag piemest bezgalīgus (ne tikai konservatīvo, bet arī ekon. liberāļu, libertāriešu, pat socdemokrātu) argumentus par to, ka vislielākais arguments pret pašu marksismu-ļeņinismu kā noteikta veida praksē iemiesotu filozofiju (piemēram, Altisērs, kādreiz arī Sartrs izceļ ļeņinisko Marksa lasījumu kā vienīgo konsekvento un nepieciešamo aktualizēto, praktisko, rīcības filozofiju domas vēsturē) - ir tieši tas, ka pati praktiskā realitāte to sagrāva un atcēla? T.i., komunisms ir revolūcija pret visu veco un apsiedošo, bet komunismu galu galā gāza revolūcija, kas vērsās pret stagnējošo un apspiedošo. Jo praktiski īstenotā proletariāta diktatūrā, kur vispilnīgākajā veidā pārvarēts nošķīrums starp domu un rīcību, varas maiņa ir gan praktiski, gan teorētiski neiespējama. Kūle argumentē šajās bērnu patiesību tipisko daudzkārt pārrunāto domu līnijās, bet tu, redz, neko nesaproti, nekas nav koherents un jēgpils, jo to taču raksta Kūle.

Eh, tik daudz vārdi jātērē par nebūtiskām, otršķirīgām lietām, lai piepiestu citiem kaut nedaudz padomāt par saviem aizspriedumiem un priekšspriedumiem, kuri traucē uztvert pasauli un normāli, vēsi lasīt tekstus. Hermeneitika!

/ naudīgie ir ideālisti, bet nabagiem nekas cits neatliek kā pieslieties materiālistu nometnei./

Tā jau ir jēdzienu putrošana.

Tiek putrots materiālisms kā merkantilisms ar materiālismu kā zinātnisko pasaules uzskatu, disclaimeris: tās ir 2 galīgi atšķirīgas lietas.