astrobangas dzimšanas diena
ceturtdienas naktī mētra piemetās pa divi deviņi, lai nākamajā dienā būtu paģiras un līdz ar to nebūtu uztraukuma par vakaru. mētras plāns izdevās, kaut arī piektdien šis plāns vairs nemaz nelikās tik labs. turklāt tas nāca ar apziņu, ka katrā no mums snauž struncis. es vismaz tēloju, ka neuztraucos, vai arī tiešām neuztraucos, un svētki sākās mirklī, kad satikos ar tomu, lai dotos uz astrobangas un vakara sesijas kopīgo raidījumu, kuru nokavēja gan pips, gan mētra, tā liekot mums ar t čivināt divatā tik mīļi, ka varētu rasties iespaids, ka dziesmu laikā sūcamies. tā kā mums strādāja tikai viens open mike, tad visi četri pilnā sastāvā sēdējām uz vienas laktas un bijām pupsiki, kas balvas dod par to, ka piezvana un mums pasaka, ka esam smuki (there ain`t no tits on the radio, ja kas). pielabojām pēdējo puci un tipinājām uz krogu, kur mūs sagaidīja čipsi, džastins bībers un ziedi. vismīļākie ziedi, protams, bija no kāda nepazīstama džeka, ar kuru tagad esam iepazinušies un iesim uz seksu un lielpilsētu, lai iepazītos vēl labāk. ringusa hardcore sets man lika YEAH! YEAH! YEAH!, tāpēc man spranda sāp vēl aizvien, bet sirdi silda apziņa, ka tā notiek arī skaistiem cilvēkiem. es dievinu dzimšanas dienas, jo tad bez īpašiem paskaidrojumiem un pieteikumiem var bučot smukus džekus, kuru šoreiz bija ļoti daudz. tik daudz, ka, ja visu terases publiku sadzītu iekšā, bāram uzrastos vīles un tad tās saplīstu. kristapam bija taisnība par to, ka dīdžejam, kurš nedejo, nevar uzticēties, un, tā kā kačka tovakar nedejoja, nebija brīnums, ka pēkšņi viņš un viņa solījums uzspēlēt bija pazudis. pipam arī bija taisnība par to, ka labas grupas jāmeklē, googlē rakstot atslēgvārdus "good bands".

pulksten piecos ballīte risinājās pilnā sparā, bet, tā kā mums palika pieci gadi, loģiski, šādā pulksteņlaikā bija jābeidz. paņēmām ziedus un iznācām ārā no kroga, kur terase mūs sagaidīja/pavadīja ar aplausiem. jutos kā barbara streizande. kaut arī nekas vakara beigās neliecināja par to, ka uz mājām iesim kopā ar konfektēm no plakāta, beigās tas likās tikai pašsaprotami. pompam un piemiņai parakstījāmies uz plakāta, bet sandrai tas bija jādara divreiz, jo pirmoreiz tas bija pārāk sīkumaini. iedzērām citā bārā pusmutīti viskija ar kolu, par ko nesamaksājām, un devāmies lēkāt pa gultu pie saktas. jā, to pašu, kas domāta dzēruma izgulēšanai, bet tobrīd mums likās, ka "izguli dzērumu" un "piedzēries lēkā pa gultu" ir teju viens un tas pats. konfektes kļuva par varoņiem, jo pačurāja pie valdības ēkas durvīm, bet mēs atkal kļuvām par mata tiesu daiļākas, jo ir tāds vecs ticējums - ja aizklāj seju ar ziediem un esi vienā bildē ar kompetēm, tad izskatās zajebis. ceļš no kroga līdz matīsa ielai mums aizņēma 3 stundas, jo vajadzēja nofotogrāfēties pinīgi visur, un šajā kultūras mantojuma glābšanas operācijā tika iesaistīti visi garāmgājēji. tas bija sapnis.

pārmainot ballītes drēbes uz gulēšanas drēbēm, krūšturī atradu 8 alus žetonus (par vienu alus kausu dod 1 žetonu, par 10 žetoniem dod kino biļeti. tajā vakarā es alu nedzēru) un 2 latus. no rīta zem spilvena atradu lord of the rings dvd, kā arī atzvanīju eglītim, kurš manā telefonā bija atstājis četrdesmit piecus neatbildētus zvanus pēc tam, kad biju viņu informējusi par to, ka viņš ir suns. lai cik tas pārsteidzoši nebūtu, eglītis sacīja, ka esot jābrauc pie dabas, piedāvājums tika nekavējoties pieņemts. carenē krastiņš nodemontrēja tik labu fitnesa kluba reklāmu, ka stendzinieks nodročītu. liene ar tomu aizbrauca pie omes, atstājot mūs pie jūras. arī mēs kādu gribējām kaut kur atstāt, tāpēc atstājām krastiņu, guļot zemē, un paši aizgājām aizvējā. kad nācām atpakaļ, krastiņš bija uzvilcis smilškrāsas triko, tāpēc nemanījām viņu un samierinājāmies ar to, ka mūsu ir par vienu mazāk. bijām trijatā ar mētru un eglīti pavadījuši 4 stundas, kuru laikā tikai ņirdzām un čilojām. eglītis paziņoja, ka viņam nekā nav, tikai kārkli, bet viņš var dabūt jebko. piemēram, tādas meitenes kā mūs ar mētru, viņš var dabūt vienā setā. vienā indie experimental setā. pēkšņi sapratām, ka drīz vējš aizpūtīs mūsu mozgu paliekas, tāpēc nāca vēl sāpīgāka atklāsme par to, ka nezinām, kā tikt prom no turienes. bet, tā kā esam gudri un skaisti, drīz vien jau bijām rīgā, kur šarms mūs aicināja ciemos, īsti vēl neapzinoties, ka tie 3, kas ir ar mums, nav pārāk pazīstami cilvēki. skaisti un gudri gan. maidzīte mums deva ļoti garšīgu lazanju, kurā man vislabāk patika pipariņi.

mārtiņš ballē bija papisis brilles, kuras tā arī nav atradušās, vismaz ne krogā. es visu, ko esmu gribējusi dabūt, esmu dabūjusi vai gandrīz dabūjusi, un ar katru stundu man liekas, ka, sakot, ka šī ir bijusi krutākā dzimene pasaulē, alīnai ap ir bijusi taisnība vai vismaz uz to pusi.