šogad man ir bijusi koncentrētākā sesija mūžā - tā ilga trīs dienas, kuru laikā man bija 4 eksāmeni. tas ir kā aiziet uz krogu, izpist graņonku ar absintu un iet mājās gulēt, bet visi pārējie pirms un pēc tam sēž un dzer kokčikus. kokčiki ir kā zēni un meitenes - zēni ir alkohols, viņi ir izteiktā mazumā, bet tas ir iemesls, kāpēc jādzer kokčiks (ne jau nu limpene, kas ir vecenes). tikai un vienīgi apkārtējie saka, ka, eu, vecīt, Tev nav par daudz tas alkohols tajā kokteilī? normāli cilvēki labsajūtā noskurinās, ieraugot, ka bārmenis nevērīgi piešauj vairāk šmigas. man patīk zēni, 1, 2, 10, 100 un es labprāt dzer šņapst tīrajā, ja?
uzreiz pēc sesijas mani paņēma dace J A U N U P E un aizveda uz suši, jo reiz saderēja ar mani, ka madonnai neesot dziesmas "like a prayer", mēs kārtīgi izrijāmies un turpmāk iesim katra mēneša desmitajā datumā, jo, kā es tur kļuvu par košļājamo kaķēnu, tā vēl aizvien mani var košļāt un es saku mjamjauahujelamjau, kaut arī paspēju izgulēties un pirms mošanās uzstādīju sabiedrībai ultimātu - celšos tikai tad, ja kāds piezvanīs. nu, piezvanīja un teica, ka vispār šodien jāiet uz to matīseni.