artis

mēs ar burģi konkrēti visus esam apveduši ap pirkstu un aptinuši ap stūri, jo posts ar trīspadsmit seksiem, sandras uzvārda dienu un beetles leave me naked ir ne tikai fars, bet arī pilnīgs sturģa garadarbs - eksperiments, kas pierādījis, ka viņš var būt es (to atzīst literatūras kritiķi, to atzīst pudeles brāļi ("tas nav normāli"(c)sandra).  bet es nevaru būt viņš, jo es nekad nemācēšu tik eleganti atklāt, ka kārļa un šarma pieliktā aizkaru stanga ir augstākās pilotāžas diletantisms, bet pats furģis - nākamais žurnāla "dari pats" redaktors, jo to, ko š un k nevar izdarīt ar veselu darbarīku kasti, viņš var izdarīt ar vienu trulu nazi - tagad neviens nevar ielūkoties logā neaicināts, un ir sajūta, ka pēc pulksten pusdesmitiem no rīta, kad beidzot var sākt domāt miega domas, kāds ir nācis un aizkarus aplicis otrādi (inside out, nevis upside down). ar katru reizi, kad es pretojos visiem "ē bē mē Tu nezini, ko Tu gribi", es aizvien labāk apzinos, ka saprotu gan, tas ir tikai uz labu, taču, ja kāds man to mēģinātu iestāstīt šorīt (kas ir ļoti stiepts jēdziens), es laipni pakniksētu un piekristu. ne tik daudz tāpēc, ka nezinātu, ko gribu (jo zinu), bet tāpēc, ka ap pusvienpadsmitiem rītā pusmiegā dzirdēti teikumi atver vārtus konkrēti sapiņņātai un salijušai dienai (tāpēc vienlabāki ir rīti, jo rīti ir rīti, nevis salijuši vai sapiņņāti), kā rezultātā es jau simto stundu trīcu pie visām miesām, un es nedodu ne pieci, ka ārija mani pienaglos pie krēsla, kad izdzirdēs, kā es tieku vaļā no sasprindzinājuma kaklā, bet curģis nemitīgi liks slaukt degunu. šodien roņazupas dzimšanas diena, bet tā vietā, lai peldētos šampanieša strūklakā un ļautu sevi noliet no galvas līdz galvai, es izvēlos sentimentu un vecenes. brīnumi nu gan? varbūt, bet tādā gadījumā lūdzu arī ņemt vērā to, ka šodien apēdu divas saldas bulciņas, pirmdien biju uz kino ar māsu un nemitīgi ēdu končas, bet ceturtdienas vakarā ar mēles pagarinājumu uzlaizīju šokolādes paliekas no saldējuma šķīvja