Šodien atklāju, ka vecākais tetovējums pēc popkorna izmet alerģisku reakciju. Pārējie gan neko.

Also, noskatījos The Maze Runner. Bija labs, bet tagad ir jaunas problēmas — jāizlasa visas grāmatas.

Pa kuru laiku lai dara lietas, ja ir jāstiepj mājās ēdamie un jātaisa ēst, jāmazgā trauki un veļa, jātīra māja, jāskatās hokejs un visa mana 86 ierakstus garā imdb watchliste, jālasa vienlaicīgi 6 grāmatas un iknedēļas apdeiti jau iesāktajām, jāpiebeidz 5 apģērbu projekti un, last but not least, jātiek vaļā no klepus. (Es klepoju nu jau trešo nedēļu, the fuck is that.)
Bet nu nevar jau arī neko baigi sūdzēties, vēl jo vairāk, ka apkure pieslēgta. Vairs nevajadzēs pirms gulētiešanas saģērbties, ak, prieki, ak, laime.

Hokejs. What the actual fuck.

Also iz what the actual fuck krājumiem — šorīt apdedzināju pirkstu ar matiem. Un nevis ar fēnu vai matu taisnotāju, bet tieši ar matiem. Jo kāpēc gan ne.

Mūsu stāva kaimiņi pirms kādiem mēnešiem nu jau diviem izlika kāpņu telpā dīvānu. Nēnu labi, neko, maz kas, cilvēki vēl remontu taisa, dzīvoklī nav vietas vai vēl kas.
Šodien tajā dīvānā guļ kaut kāds frukts tvīda naģenē. Wtf, wtf.

Speaking of Stars — atšķirībā no Trek, pret Wars esmu stipri vien vienaldzīga, lai neteiktu vairāk, bet šis pat man varētu patikt:

Diez, kurš izdomāja, ka hokeja mājas spēļu translācijās Krievijas himnas laikā tagad vienmēr jālaiž reklāmas.

Es ticu, ka tiem, kas smēķē pieturās un pēdējo dūmu izpūš, iekāpjot transportā, ir rezervēts atsevišķs kaktiņš ellē.

Visādi citādi, ja nu kādreiz sadomājat aptetovēties un meistars sadziedēšanas procesam iesaka lietot Bepanthen ziedi — don't do that.

Un vēl visādi citādāk, jau kuro dienu sāp iekšas un galva, rīklē kaut kāds lipīgs kasītājs, deguna caurtece vairākkārtīgi pārsniedz normu, un ir visriebīgākā temperatūras sajūta ever. Vienīgā problēma, ka pašas temperatūras nav.
Bet vismaz savu ilgi gaidīto gliemežu krēmu dabūju, ohboy ohboy.

Un ar visu to, cik ārkārtīgi ļoti man patīk krāsoties, pat nevaru īsti nekādās diskusijās par tēmu iesaistīties, jo, pirmkārt, nebirst un neizsmērējas man ne ēnas, ne zīmuļi, ne tušas, krāsojums nekur nepazūd arī pēc ārkārtas pārnakšņošanas ar netīrītu seju, un maģisko hailaiteru, konturēšanas un vaigu sārtumu pasauli atklāju jau krietni sen.
Vienīgā sāpe, kurā varu dalīties, ir tas, ka tā vien gribas ierasto bb krēmu pret cc nomainīt, bet iekšējais žīds neļauj, jo plauktā četri nepiebeigti bb gaida. First world problems, atkal jau.

Stipri vien dīvainas beigas maigi dabstepīgas Ave Maria pavadībā gan, bet visādi citādi The Signal bija baigi smuki uztaisīts.

Toties kāda gaļa man šonakt rādījās viena nelaimīga oda dēļ, ak, draudziņi, ja vien jūs zinātu.

Aizpagājšnakt sapnī vajadzēja intervētājai nosaukt piecas īpašības, kas mani vislabāk raksturo. Divas, sitmannost, neparko neatceros, bet pārējās trīs bija, attiecīgi, gudra, pieklājīga un viltīga.
Yes. Quite.

Kāzu piecu gadu jubileju atzīmējām ar Fonteina burgeriem un roudreidžu.
Ist gut.

Šodien jūtos tik izteikti nīgri hipsterīga, ka teju vai pašai riebj. Ko nu darīt, kā man tālāk būt, un viss tāds, vienvārdsakot.

Kā izrādās, esmu pamanījusies par četrdesmit eiro nopirkt dabīgās ādas zābakus, kuru cena uz kastes gozējas kā 80 mārciņas, un turklāt ar piegādi mājās.
Nēnu, kam negadās, vai ne.

Šodien viss tik ļoti caur negribu, ka pilnīgi nezinu, kur likties.

Mazais pagalma kaķis notveršanai neļāvās un, protams, bija izvēlējies tieši to pagalma stūri, no kura brīvi bija iespējams tikt uz divām dažādām noparkotu mašīnu pilnām platībām, un līdz ar to nekādi iebarikādēt viņu arī neizdevās. Un pa nakti kaut kur aizklīdis prom. Ēdamā un ūdens bļodiņas vēl atstāju, ja nu tomēr uzrodas, bet pati tikmēr ar savu nepārtraukto acs uzmešanu pagalmam drīz pārvērtīšos vienā no tiem blenzīgajiem babuļiem, kas var pa minūtei precīzi atstāstīt, kad kurš kaimiņš atnācis vai atbraucis un aizgājis vai aizbraucis, kas pie kura ciemos bijis, un cik bieži kurš atkritumus iznes.
Ugh.

Pagalmā vakar no nezin kurienes uzradies kādus mēnešus trīs, varbūt četrus, vecs kaķēns, un LAUŽ MANU SIRDI. Mežonīgs nav, bet rokās arī īsti negrib doties, tad nu nonesu ēdienu un ūdeni un mēģinu pielabināties. Actiņa pūžņo, pats (vai pati; who knows, you know) sarāvies kamoliņā, bet paēda un padzēra, un tad gulēja, aptinies bļodiņām. Un LAUZA MANU SIRDI. Un tagad ceļo līdzi izzūdošajiem saules pleķiem, lai sasildītos, un vai es jau minēju, ka LAUŽ MANU SIRDI?
Tādu noķert, aizstiept pie veta un tad ieriktēt labās mājās, lai noēdas liels un izlaižas kā maiss.

Par vetiem, kaķiem un pūžņojošām acīm runājot, mammas mīkstmiesis šodien atbilda visiem kritērijiem. No savas jaunās kaimiņu draudzenes laikam dabūjis pa [vienīgo] aci un tagad staigā apkārt, stenderēs triekdamies, bet mammai tikmēr, protams, LŪST SIRDS.

Divas trešdaļas pagājušās diennakts pavadīju miegā, and it was glorious.

Visādi citādi, šis ir kļuvis par manu ikvakara drinku un veiksmīgi aizstājis visus citus našķus, so, iesaku izmēģināt. (Garšvielas gan ņēmu pa piektdaļai no minētā (jo kur es citādi to visu samaisītu, trīslitru burkā? yeah, I don't think so), šķidrumus normāla izmēra krūzei vajag pa 2/3 cup jeb kādiem 175 ml, tēju, attiecīgi, divas tējkarotes, garšvielas — 1/3 tējkarotes. Un četrus gabaliņus brūnā cukura. Un tad tas viss ir tik nenormāli garšīgs, ka spēj tik katliņu mazgāt. Srsly, try it.)

Schrödinger's douchebag: someone who says offensive things and decides whether he was joking based upon the reaction of people around him.

Yes.

Jīš, tāds naivums manā vecumā - samalu garšvielas čajam, visu smuki samaisīju, un tad izdomāju pasmaržot. Tagad tāda sajūta, it kā viss deguns ar ingveriem un kardamoniem pilns būtu.

In other news, kaķis šodien izdomāja grāvī izpeldēties.
Yeah, I don't even know.

Behold, šīgada pirmais rudens cepiens:



Jau tagad gara acīm redzu, kā rīt no rīta, vienā rokā turot tā gabalu, bet otrā — tējas krūzi, ierāpšos atpakaļ vēl siltā migā, āāā. ^_____^

Nu jau vairāk kā nedēļu man ir jauns mīļākais albums, kuru vienkārši nespēju neklausīties. Katru dienu. Burtiski.
Gaidīju jau, cik tad ilgi vīra kungs izturēs, neko neteicis, un, man par pārsteigumu, tas bija veselas divas dienas ilgāk, nekā biju paredzējusi. Good for you, vīra kungs, tava pacietība ir uzslavējama.
(And if he only knew, ka tas albums man iet uz riņķi vidēji reizes četras dienā, khh.)