vai virtuālo ķermeni ir vērts pakļaut pašcenzūrai? no vienas puses- šāda rīcība ir klajā pretrunā ar paša virtuālā ķermeņa būtību- izmantojot anonomitātes diskrēto šarmu izvilkt savas apslēptās domas un impulsus, tiekot no tām vaļā (pašanalīzes un pašpalīdzības funkcija). no otras puses- virtuālās telpas noteikumi (viss tiek ielogots, pierakstīts, saglabāts) likumi liek rūpēties par ikkatru izteikto vārdu kontekstā ar savu virtuālo ķermeni (ja vien neesi pieradis to mainīt kā zeķes) un tā sociālo statusu virtuālajā telpā. gandrīz droši, ka pirmie projekti personības profila izskaitļošanai, ieklasificēšanai un identificēšanai, balstoties uz tīkla informāciju jau rit pilnā sparā (varbūt pašam uzsākt kaut ko līdzīgu?). protams, ka pastāv alternatīva- ļaut virtuālajam "es" un reālajam "es" savienoties kopīgā dziesmā. tomēr paša pieņemtie un akceptētie spēles noteikumi aicina tiekties uz jaunām virsotnēm, saglabājot patreizējo "status quo".
subj. daudz subj. esmu noskaņojies pārēsties subj. subj. pāri visam.
subj. daudz subj. esmu noskaņojies pārēsties subj. subj. pāri visam.
5 raksta | ir doma