“Lēl centīb’, rad to pārcentīb’” teica birģermeistars Eks, un tagad ar es sekošu viņa piemēram, sak pietiks dižvadoties un virpot, jāpasmird žurnālītī.

Nu tā mīļo dienasgrāmatiņ, ko gan es Tev gribēju pastāstīt. Ak, kāds prieks un līksme mani pārņēmusi, kāds labdaris atsūtījis MAN! divus ielūgumus uz mūziklu “Mūzikas skaņas”. Ak, degu nepacietībā, kad pienāks svētdiena, un mēs ar Lielisko dosimies baudīt šo jauko priekšnesumu.

Huju, sestdien ir komeršs un svētdien es izgulēšu paģiras, so, nekādu skaņu nafig nebūs.

Vot, zinat kas man šajā nožēlojamajā pasulē patīk? Tas, ka man veicas. Šodien atradu uz trotuāra latu. Un vēl tas, ka mani joprojām nav atlaiduši – par diršanu. Šefu es dēvēju pa čīfu. Tip: “Eu čīf, ejam savilkties.” Tas tip aicinājums uzpīpēt. Iejot pie projektu vadītājiem:”Nu ko dižvadi, kādus sūdus atkal esat sataisījuši?” Piektdienās, sēžot pie virpas, es aliņu sāku sūkt jau 16os pēcpusdienā. Vēl teksts:” Nu čīf, ieņem ka tu a, trubas jāizskalo, ā Tu nevari, nu ja, šodien pie Dārgās vecākiem jādodas”. Bet tas ir tāds labsirdīgs humors. Mani jau viņi arī dirsina.
Vēl es skolā viņus visus dirsināju. Mani meta ārā no skolas divreiz semestrī, bet tā arī neizmeta. Ha. Deviņus gadus nogāju teātra studijā. Sākumā Rīgas skolēnu un pionieru pils dramatiskajā pulciņā, vai tautas teijāterī, vai kā viņu tur sauca. Vēlāk teātra studijā “Zīļuks”. Izrādē Pīters Pens spēlēju vienu no Pītera puikām, man bija zils bikškostīms un lomas vārds bija “Vieglais”. Nu un vēl visādas interesantas fiškas atceros. Bet tā vispār spēlēju tur visādus velnēnus un Velnus un sazin kādus murgus vel. So, biju mazs, nekrietns aktierelis. Nu lūk, vidusskolā nekrietnības turpinājās, un mani mēģināja visādīgi aizdabūt uz 14o vakareni. Bet no visām ķezām mani glāba literatūras skolotāja. Izkāsis visus kurzemes rajona konkurseļus katru gadu tiku līdz dzejas un prozas lasītāju republikas finālam “Zvirbulis” or smth. Nu tur gan tik spīdoši negāja, bet rajona konkursa, kaut arī daiļlasīšanas, laureātu no skolas takš ārā nepiļīs. He, he, he. Nu un uz to arī spekulēju. Literatūras skolotāja vienojās ar algebras lai neliek man coberi, jo es esmu VAJADZĪGS SKOLAI. Vai tās prestižam, tip , jauno talantu kalve. Ha bļa, manu talantu, ja alkahola delīrijā nobubinātu Čaku var saukt par talantu, tas teijāters iztaisīja, nu un nekaunību arī.


UPD: Kas attiecas uz ielūgumiem, diemžēl, dārgās dāmas man Jūs ir jāapbēdina, maģiskos papīra gabaliņus jau pārsūtīju manai, manis dēļ daudzcietušajai, māmiņai, un viņas vīram (kurš gan par to nebūs priecīgs). Māmiņa gan.