par sieviešdienu
Nuuu, gģe že vi bļaģi,
Voo voo , jee jeee jeee
Davai ka viručaitje ģaģu...

Skatos un priecājos, pavasaris arī žurnālī iestājies. Rosās tauta, raksta te visādus postiņus, tekstiņus pukstiņus un nopūtiņas. Tik par ziediem, zilām debesīm, sauli, vīriešu lietošanas manuāļiem un sapņiem par muguras masāžu. Un visam tam kā īlens maisā spiežas cauri- nu kas ir ko, vai man ar mietu jāmāj, uzrakstiet taču man kāds privātu ēpastu ar aicinājumu uz randiņu, jidrio.
Domāju, nu ko rakstīs ar, un te pēkšņi, aijoptv, esmu takš aizņemts, tā kā skuju jums, dārgās dāmas, arevuār.
Bet, ir viens bet, neviens takš man nevar aizliegt iedot bučiņu uz austiņas sviestaciba, zintish, flirty, ringlii, nu un protams up , tas tā uz to izskanējušo astoto martu.

Tagad noteikti kaut kur vajadzētu uzrakstīt dzejolīti par vientuļo sniegpulkstenīti kurš uzplaucis pirms laika un salst aukstajos marta vējos.