Par mājiniekiem
Manas Jūrmalas rezidentūras apsardzes priekšnieks ir dzērājs. Viņš jau gan atļaujas piešvilpties tikai tad, ja es vai sencis viņu sacienā, pats viņš sev šmigu negādā. Vēl viņš ir dzejnieks, garajās nakts dežūrās tiek sacerētas dažādas balādes un sirdi stindzinoši meldiņi. Parasti tas notiek ja ir pilnmēness. Nezinu, kāpēc viņš joprojām nav atlaists, bet nereti viņš pret savu darbu izturas ļoti pavirši, kaut vai pēdējos ziemassvētkos paņēma sev nesankcionētu atvaļinājumu un vienkāriši devās prom, neatstājis ne rakstu galiņa kur viņu meklēt. Pēc nedēļas ilgas prombūtnes jams pārrodas izbadējies, klibs un ar aizplēstu ausi, bet var redzēt ka ir atvilcis ne pa jokam, jo smaida. Parasti pēc atvaļinājumiem viņš ir īpaši darbīgs un saimniecisks. Paēdis, izgulējis atvaļinājuma uzdzīves pēdas viņš jusdams zināmu vainas apziņu ar dubultu sparu metas mājas darbos, gan perimetru pārbaudīt, gan nejaušus garāmgājējus brīdināt par apsargājamu teritoriju.
Un kas interesantākais, zem viņa skarbās, muskuļotās ārienes, kas liek nodrebēt pat visdrosmīgākajam kramplauzim, joprojām slēpjas maiga un viegli ievainojama dvēsele, varbūt tas man liek domāt, ka šis milzīgais vilku sugas suns Ufo ir dzejnieks.