missalise

Ko tev nozīmē meditācija? Un ko gribi panākt meditējot? Konkrētu stāvokli?

Man meditācija ir kā izbrīns par esamības brīnumu, tāpēc nezinu, vai tev derēs

Domāt par elpu ir ok, jo tā var labāk apzināties veselumu ar visu, esamību, būt tieši šajā brīdī, izkopt apziņas modrumu. Man vislabāk patīk lēna pastaiga, sinhronizējot soļus ar elpu. Var teikt ieelpa miers (kas pašai nāk prātā), izelpa smaids. Var meditēt uzlūkojot koku, ēdienu, mākoņus, ziedus. Var ieklausīties skaņās, aizvērt acis un klausīties, tad pievērsties vienai skaņai. Tā kā man ir tendence iegrimt savā pasaulē, šķiet, ka vērīguma izkopšana man svarīga. Vairs negribas bēgt no sevis in problēmām. Arī tā var, bet tad miers īslaicīgs.

Droši vien var meklēt kādu uzticamu skolotāju, ja no meditācijas sagaidi ko citu.

(Reply)(Thread)

Padomāju un atcerējos, kāpēc mani sākumā arī mulsināja elpošana, jo šķita pārāk tehniski tas viss. Tagad saprotu, ka man tajā visā trūka saiknes ar Radītāju.

(Reply)(Parent)

Sākumā pilnībā var pietikt ar to, ka sēdi uz cieta krēsla ar taisnu muguru aizvērtām acīm,
tad ar labās rokas īkšķi aizspied labo nāsi, ieelpo ar kreiso nāsi.

Tad ar labās rokas rādītājpirkstu aizspied kreiso nāsi, izelpo caur labo.

Šādi elpo, kamēr ieelpas un izelpas kļūst aizvien mierīgākas. Koncentrējies uz elpošanu un savas sirds pukstēšanu.

Kad elpošana ir ļoti mierīga, vari pāriet uz to, ka novēro sevi no malas. Kā tad, ja būtu putns istabā, kur atrodies, un vēro sevi no augšas. Izpēti, kā izskaties. Kādā apģērbā esi, kā izskatās mati, kā istaba. Koncentrē uzmanību uz sevi no augšas.

Šādā stāvoklī, kopā ar mierīgu elpošanu sākumā ne vairāk par 15 minūtēm. Vienmēr jābūt taisnai mugurai. Ja nogursti sēdēt taisnu muguru, tad meditē atspiežoties pret cietu spilvenu un sienu.

ir normāli domāt par elpošanu sākumā. Sākumā ir normāli, ka prāts nav pieradis atslēgties un pāri gāžas okeāns ar visādiem stresiem, kreņķiem un uztraukumiem, kas ceļas augšā, meditējot.

Kā teica man filozofijas pasniedzējs - ja mēs nemeditējam, zemapziņa tās lietas (ikdienas stresu) kārto sapņos. Ja mēs meditācijā visu sakārtojam, mums ir daudz dziļāks un mierīgāks miegs.

Lai sanāk!

(Reply)

Guļu gultā, skatos griestos. Uzliktas austiņas ar skaļu mūziku un raudu, puņķojos pilnā balsī.
Izraudu visu sāpi, kādu stundu, tad ceļos un eju darīt lietas.

Man sen nav bijis šis vientulības brīdis, jo visu laiku kāds ir mājās.

(Reply)

Vienkārši pārvietoju apziņu.

(Reply)

Varbūt tev līdzīgi kā man labāk der apzinātības prakse. T.i. meditēt nemāku, man dabā viegli apzinātību darīt un labi atlaiž nervus
Bet ir Miervidiem bezmaksas aplikācijas vadītās meditācijas, varbūt tev der

(Reply)

Ilgi skatos sveces liesmā, līdz pat mirkšķināt aizmirstas.
Dārgais variants, turu plaukstas vai pēdas zem sipri silta, tekoša ūdens. Īpaši, gada aukstajā laikā šādi var atslēgties no ārpasaules labsajūtā. (Līdz ūdens rēķina saņemšanai). Labāk šādi aizmirsties uz brīdi darba vietā, atslēgt apkārtni. :)

Vasarā, pludmalē, sēžu smiltīs, saspiežu kulakā karstās, smalkās smiltis un ļauju tām lēni izplūst pa kulaka apakšu gar mazo pirkstiņu, vērojot smilšu 'līšanu'. Un šādi atkārtoju desmitiem reižu.

(Reply)

par ko pienākas domāt meditējot?
man vienmēr likās, ka ne par ko, tieši atslēgt domas, tāpēc domāšana par elpošanu to ļoti labi paveic, jo tu vairs nedomā ne par ko citu. un tas ir ļoti nomierinoši.

(Reply)