| (no subject) |
|---|
Sākumā pilnībā var pietikt ar to, ka sēdi uz cieta krēsla ar taisnu muguru aizvērtām acīm,
tad ar labās rokas īkšķi aizspied labo nāsi, ieelpo ar kreiso nāsi.
Tad ar labās rokas rādītājpirkstu aizspied kreiso nāsi, izelpo caur labo.
Šādi elpo, kamēr ieelpas un izelpas kļūst aizvien mierīgākas. Koncentrējies uz elpošanu un savas sirds pukstēšanu.
Kad elpošana ir ļoti mierīga, vari pāriet uz to, ka novēro sevi no malas. Kā tad, ja būtu putns istabā, kur atrodies, un vēro sevi no augšas. Izpēti, kā izskaties. Kādā apģērbā esi, kā izskatās mati, kā istaba. Koncentrē uzmanību uz sevi no augšas.
Šādā stāvoklī, kopā ar mierīgu elpošanu sākumā ne vairāk par 15 minūtēm. Vienmēr jābūt taisnai mugurai. Ja nogursti sēdēt taisnu muguru, tad meditē atspiežoties pret cietu spilvenu un sienu.
ir normāli domāt par elpošanu sākumā. Sākumā ir normāli, ka prāts nav pieradis atslēgties un pāri gāžas okeāns ar visādiem stresiem, kreņķiem un uztraukumiem, kas ceļas augšā, meditējot.
Kā teica man filozofijas pasniedzējs - ja mēs nemeditējam, zemapziņa tās lietas (ikdienas stresu) kārto sapņos. Ja mēs meditācijā visu sakārtojam, mums ir daudz dziļāks un mierīgāks miegs.
Lai sanāk! |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}