missalise

Sveicieni astroloģijas piekritējiem :)

(Reply)

Ļoti foršs salīdzinajums ar programmēšanu. :)

(Reply)

nu, teorijai ir nepilnība. Kādēļ gan "kādam" būtu vajadzējis radīt, piemēram, totālu narcisu (jā, tas ir redzams horoskopā).

(Reply)(Thread)

Es, protams, nezinu (un būtu arī muļķīgi man skaidrot Augstākā spēka nodomus, jo tos tikai viņš pats zina). Par iemesliem, kāpēc Augstāks spēks radījis dvēseli, es nekur tā īsti neesmu atradusi atbildi (un vai tas nebūtu par daudz no manis prasīts? - es taču pati meklēju pareizo ceļu un īstās atbildes). Bet nu cilvēki taču arī rada daudz ko - nevis tāpēc, ka viņiem ir iemesls, kāpēc viņi to dara, bet tāpēc, ka ir tāda neizskaidrojama vēlme radoši izpausties, radīt ko jaunu un neparastu. Un ja - kā tiek teikts, mēs esam radīti līdzīgi viņam, tad - attiecīgi - arī viņam ir bijusi vēlme radīt dvēseles un dot viņām brīvu gribu, lai viņas varētu iziet evolūcijas ceļu un ar laiku kļūt līdzīgas viņam. Jo īstās zināšanas ir nevis tās, kuras kāds mums pastāsta, bet tās, kuras mēs paši pārbaudām praksē - uz savas ādas.

Bet narciss - tā jau ir konkrētās dvēseles izpausme kaut kādā vienā dzīvē (jā, es ticu arī reinkarnācijai - jo tikai tā jēgu iegūst teiciens - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev. Ja es vienas dzīves laikā terorizēju vājākos, kuri nevar aizstāvēties, tad tā pa īstam es varu izjust, ko nozīmē būt tādā pašā situācijā ir vai nu vēlāk - kad es esmu vecs un mani terorizē vai arī kādā citā dzīvē - kad es esmu piedzimis kā vājais cilvēks, kuru terorizē kāds cits). Narciss kā reiz varētu būt piedzimis tāpēc, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir cietis no kāda tuva cilvēka, kas ir bijis narciss, un dziļi sevī ir vēlējies, kaut viņš varētu būt tā narcisa vietā un izturēties tāpat kā viņš, lai tas otrs saprastu, kāda ir sajūta. Un Visums (kas piepilda visas dvēseļu vēlēšanās - ja ne šajā dzīvē, tad kādā citā) - to viņam ir ļāvis. Cita lieta, ka par vēlēšanām, ar kurām mēs kādam darām pāri, vēlāk mums tāpat nākas samaksāt - tajā pašā dzīvē vai nākošajā (ko sēsi - to pļausi (karmas likums). Un tā tas velkas līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka viņš vairs negrib atriebties otram un piedod. Tad šī konkrētā dvēsele, kas ir piedevusi, izstājas no tā apļa - un vietā nāk kāda cita, kurai tas vēl ir aktuāli.

(Reply)(Parent)

> Un vēl es pārstāvu uzskatu, ka tas, ka mēs kaut ko nevaram saredzēt vai izmērīt, nenozīmē to, ka tas nepastāv

Šim gan noteikti var piekrist. Vienīgā nelaime, ka, ja to nevar nekādā iedomājamā veidā izmērīt/saskatīt/sajust, tad īsti nav pamata par to izteikt nekādus vispārinošus spriedumus.

(Reply)

> Jo man ticamāk liekas, ka kāds mūs ir radījis, nevis tas, ka mēs esam radušies kaut kā paši (krietni lielāka varbūtība, ka datoriķis uzrakstīs programmu, nevis tā uzrakstīsies pati, manuprāt.

Savukārt man kā cilvēkam, kurš mēdz programmēt, tas neliekas nekas neticams, it īpaši ņemot vērā, ka nu jau arī cilvēki ir sākuši radīt programmas, kuras zināmā mērā raksta sevi pašas.

Proti, ir tāda matemātikas/programmēšanas sadaļa kā ģenētiskie algoritmi, kas, balstoties uz idejām par evolūciju un dabisko atlasi, tēlo māti dabu un ļauj programmām "krustoties" un "dabiski atlasīties". Un rezultāti ir gana labi, dažkārt pat pārsteidzoši.

Kā viens no spilgtākajiem piemēriem bija Tomsona pētījums, kur šos algoritmus līdzīgi gēniem krustojot, mēģināja šādi izveidot mikroshēmu, kas varētu atšķirt augstu skaņu no zemas. Kad tas bija izdevies, viņi pētīja radušos mikroshēmu un saprata, ka viņi nesaprot, kā tas var strādāt.

Proti, ja šādu mikroshēmu būvētu cilvēks, viņam būtu savs dizains, dažādas tur elektroniskas komponentes saslēgtas noteiktā secībā... būtu skaidrs, kā tas strādā. Bet šeit bija vesela varza ar lietām, kas it kā pat nepiedalījās mikroshēmas dzīvē (caur tām neplūda strāva), bet, ja tās mēģināja no mikroshēmas atslēgt -- mikroshēma vairs nestrādāja.

Un, kas īpaši jāuzsver -- tika secināts, ka cilvēka radīta mikroshēma, kas dara to pašu, prasītu vairāk resursu un būtu lielāka nekā dabiskās atlases simulācijas ceļā radītā. Cilvēks nevarētu radīt tik efektīvu mikroshēmu kā mātes dabas simulācija.

(Reply)(Thread)

Bet tās sākotnējās programmas tomēr uzrakstīja cilvēki? Vai arī tās programmas (kuras vēlāk sāka "dabiski atlasīties") pašas radās tukšā vietā? Jo es runāju tieši par to sākotnējo programmu rašanās iespējamību (ka lielāka ticamība, ka tās nevis radīsies pašas nez no kurienes, bet tās kāds uzrakstīs).
Saskaņā ar dažādu tautu mitoloģiju - arī Dievs radīja tikai pirmos cilvēkus - un pārēji tad (līdzīgi tām vēlākajām programmām) radās no tiem.

(Reply)(Parent) (Thread)

Redzi, kad mēs nerunājam par programmām, bet par reālo dabisko atlasi, tad "sākotnējā programma" var būt arī pāris smilšu graudiņi pareizajā vietā, kuriem trāpa zibens.

Galvenais, lai ir daudz smilšu un bieži zibeņo, agri vai vēlu kas kas interesants notiks.

Cilvēkiem ir grūti iedomāties tos miljardus gadu, kas dabiskajai atlasei paiet, līdz rodas vairāk vai mazāk esošā situācija.

Bet pa šo megalaiku var notikt ļoti daudz kas.


PS. Par smiltīm es figuratīvi. Proti, ne jau smiltis tur sākumā bija. Bet zinātnieki jau pirms gadiem 50 secināja, ka izmēģinot laboratorijā radīt apstākļus, kas pēc iespējas tuvāki tiem, kādiem pēc tābrīža zinātnes priekšstatiem bija jābūt zemeslodes agrīnajā periodā, biezā slānī rodas aminoskābes, kas ir pamatā visas Zemes dzīvības būvķieģelīši.

Es te necenšos īpaši tevi pārliecināt, man vienkārši patīk par šīm lietām plāpāt. Savukārt palasot par šīm lietām no zinātnes skatu punkta, rādās trakoti interesantas lietas un vajadzība pēc kāda baigā radītāja neizskatās baisi nepieciešama.

(Reply)(Parent)