Es, protams, nezinu (un būtu arī muļķīgi man skaidrot Augstākā spēka nodomus, jo tos tikai viņš pats zina). Par iemesliem, kāpēc Augstāks spēks radījis dvēseli, es nekur tā īsti neesmu atradusi atbildi (un vai tas nebūtu par daudz no manis prasīts? - es taču pati meklēju pareizo ceļu un īstās atbildes). Bet nu cilvēki taču arī rada daudz ko - nevis tāpēc, ka viņiem ir iemesls, kāpēc viņi to dara, bet tāpēc, ka ir tāda neizskaidrojama vēlme radoši izpausties, radīt ko jaunu un neparastu. Un ja - kā tiek teikts, mēs esam radīti līdzīgi viņam, tad - attiecīgi - arī viņam ir bijusi vēlme radīt dvēseles un dot viņām brīvu gribu, lai viņas varētu iziet evolūcijas ceļu un ar laiku kļūt līdzīgas viņam. Jo īstās zināšanas ir nevis tās, kuras kāds mums pastāsta, bet tās, kuras mēs paši pārbaudām praksē - uz savas ādas.
Bet narciss - tā jau ir konkrētās dvēseles izpausme kaut kādā vienā dzīvē (jā, es ticu arī reinkarnācijai - jo tikai tā jēgu iegūst teiciens - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev. Ja es vienas dzīves laikā terorizēju vājākos, kuri nevar aizstāvēties, tad tā pa īstam es varu izjust, ko nozīmē būt tādā pašā situācijā ir vai nu vēlāk - kad es esmu vecs un mani terorizē vai arī kādā citā dzīvē - kad es esmu piedzimis kā vājais cilvēks, kuru terorizē kāds cits). Narciss kā reiz varētu būt piedzimis tāpēc, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir cietis no kāda tuva cilvēka, kas ir bijis narciss, un dziļi sevī ir vēlējies, kaut viņš varētu būt tā narcisa vietā un izturēties tāpat kā viņš, lai tas otrs saprastu, kāda ir sajūta. Un Visums (kas piepilda visas dvēseļu vēlēšanās - ja ne šajā dzīvē, tad kādā citā) - to viņam ir ļāvis. Cita lieta, ka par vēlēšanām, ar kurām mēs kādam darām pāri, vēlāk mums tāpat nākas samaksāt - tajā pašā dzīvē vai nākošajā (ko sēsi - to pļausi (karmas likums). Un tā tas velkas līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka viņš vairs negrib atriebties otram un piedod. Tad šī konkrētā dvēsele, kas ir piedevusi, izstājas no tā apļa - un vietā nāk kāda cita, kurai tas vēl ir aktuāli.