| (no subject) |
|---|
> Jo man ticamāk liekas, ka kāds mūs ir radījis, nevis tas, ka mēs esam radušies kaut kā paši (krietni lielāka varbūtība, ka datoriķis uzrakstīs programmu, nevis tā uzrakstīsies pati, manuprāt.
Savukārt man kā cilvēkam, kurš mēdz programmēt, tas neliekas nekas neticams, it īpaši ņemot vērā, ka nu jau arī cilvēki ir sākuši radīt programmas, kuras zināmā mērā raksta sevi pašas.
Proti, ir tāda matemātikas/programmēšanas sadaļa kā ģenētiskie algoritmi, kas, balstoties uz idejām par evolūciju un dabisko atlasi, tēlo māti dabu un ļauj programmām "krustoties" un "dabiski atlasīties". Un rezultāti ir gana labi, dažkārt pat pārsteidzoši.
Kā viens no spilgtākajiem piemēriem bija Tomsona pētījums, kur šos algoritmus līdzīgi gēniem krustojot, mēģināja šādi izveidot mikroshēmu, kas varētu atšķirt augstu skaņu no zemas. Kad tas bija izdevies, viņi pētīja radušos mikroshēmu un saprata, ka viņi nesaprot, kā tas var strādāt.
Proti, ja šādu mikroshēmu būvētu cilvēks, viņam būtu savs dizains, dažādas tur elektroniskas komponentes saslēgtas noteiktā secībā... būtu skaidrs, kā tas strādā. Bet šeit bija vesela varza ar lietām, kas it kā pat nepiedalījās mikroshēmas dzīvē (caur tām neplūda strāva), bet, ja tās mēģināja no mikroshēmas atslēgt -- mikroshēma vairs nestrādāja.
Un, kas īpaši jāuzsver -- tika secināts, ka cilvēka radīta mikroshēma, kas dara to pašu, prasītu vairāk resursu un būtu lielāka nekā dabiskās atlases simulācijas ceļā radītā. Cilvēks nevarētu radīt tik efektīvu mikroshēmu kā mātes dabas simulācija. |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}