pajautaa ieksh "pajautaa " kopienas.

tā ir īstā vieta jūtīgām dvēselēm

hah, vispaar es to jautaaju mazliet retoriski un garaamejot, gadiijienaa, ja kaads ir eksperts. principaa mani shis jautaajums nav vitaali svariigs.

:)) nu nav jau tik traki.

Kosmodernisms

kosmoapaatisms

(It is) a bit of a return to conventional realism( that follows any period of extreme experimentalism , ie modernism, postmodernism, pseudorealism). Postmodernism was an extreme realiization of the importance and the interrelatedness of story telling, history, autobiogrophy and real life, and essentially celebrated the fact that there is no distinction between what we say about our lives and the lives themselves. Actually, postmodernism only appears to be cynical in hindsight and that is only late postnodernism. Postmodernism was sort of light comic relief from the upper class elitist austerity of high modernism (anything by Virginia Woolf, William Faulkner, TS Elliott, Ezra Pound etc). So postmodernism's essential message was not to take everything so seriously. So now we are in what's loosely and annoyingly termed post post modernism. You should read any interview by David Foster Wallace where he talks about postpostmodernism. People still produce modernist and postmodernist works nowadays and they are all incorporated in conventional realist revival.

this was said by Peter Sloane, BA, MPhil, current phd in postmodern literature.

nu jaa, postpostmodernisms, bet tas taa stulbi, it kaa cilveece vairs nekad nebuutu speejiiga uz neko origjinaalu, un izmanototu jau iepriekshradiitus, vecus vaardus un fraazes un konceptus. atkal kaut kaads sirreaalisms bezjeedziigs, un kur tas virzaas? ai, man buutu tik interesanti dzirdeet Piitera viedokli, jo man pashai shkjiet, ka Modernisms bija peedeejais labais literaarais novirziens, un viss paareejais ir tikai kaut kaads passive agressive ruugtums.

Humanity has never been capable of originality, since the beginning of language everything is already present. Why does it need to be going somewhere, each generation is new, they just recycle old stuff. You don't need to reinvent anything, everything is new for each individual being (for someone who hasn't read Plato he is new so he doesn't need to be reinvented). And, because everything is mediated via text an I for instance only have access to Plato, and Thomas Pynchon via text, there cannot possibly be any distinction between those two and therefore there cannot be any progress from one to another because they always both exist in the eternal textual present. Modernism was the hyper indignant angry bitter movement so you know that's just not true(about post modernism). Postmodernism was antifascist, antisexist, antiracist, antipower and the reason it was so because all other discourses including modernism still speak from conventional white middle class perspectives whereas postmodernism told us that all those concepts were only language constructs. -Peter

nee nu bet tad tu pasaki Piiteram, ka modernisms vismaz, lai arii pompozs, vismaz bija entuziastisks un dzidrs. bet post un postpost-modernismi ir taadi lukewarm, un pat new sincerety ir kaut kas aizdomiigs un lauzoshs. man vienkaarshi shkjiet, ka cilveeki taa arii nekad nedabuuja nekaadu closure un cure prieksh 20. gs saakuma tragjeedijaam, bet to kaut kur apraka sarkasmaa un satiiraa.

jā, par to 20. gs. trakumu, tas ir gandrīz kā kādas spēcīgas traumas gadījumā, kad pārdzīvojums ir bijis tik ievērojams, ka smadzenes izvēlās to izdzēst, noslēpt, neatcerēties. un jā, vēsturnieki, pētnieki un cilvēki par to ir radījuši tonnām literatūras, bet tik un tā var redzēt, ka mēs atrodamies konstantā vārdu badā un neziņā, nespējot aprakstīt - reaģēt uz ko tādu.

Vins saka aptuveni (parfrazejot un interpretejot) ka tu varbut doma, ka postmodernisms ir cinisks, bet ta nav. Skatoties no ta punkta, kur tas sakas tas ir par fun un rotaljam ar valodu un narrative un how it relates to being. Vins saka ka post modern novels are fun, experimental, eclectic things. Postmodernism hasn't actually got much to do with the war,, it has more to do with eclectic culture, information, data, replication, copying, montages, blending of history, blending of all boundaries, collage, porousness or borders. Sounds like you've been reading Jamesons cultural logic of late capitalism whih is a marxist interpretation of postmodernism. And any political perspective on postmodernism is necessarily biased because postmodernism was predicated on the death of meta narratives such as marxism. Maybe you have been somehow confusing poststructural philosophy or theory with postmodern literature, theyre similar and founded on the same kinds of philosophies e.g. Nietzhe Heidegger WIttgenstein but postmodern literature is much less overtly political. So for example Pynchon one of the earliest postmodernist authors, he just wanted to point out how realist and modernist works tried to create the illusion that ordered reality was replicable in text. Modernism has probably created the saddest collection o texts of any genre or movement (anything by Kafka, Beckett, Woolf, Joyce, Conrad, Hemingway). And look up the first sentence of The Good Soldier by Ford, the first line of Pruf rock by Elliott, which are classic formative modernist works. After reading those first lines, have a look at any review of any classic postmodern novel ie - The Sot Weed Factor or Giles Goatboy by Barth, anything by Thomas Pynchon or Coover and I guarantee that each one will say in one form or another "a comic masterpiece". And that's true -postmodern novels are funny, witty, whereas modernist novels are brilliant but depressing. If you write an essay on this feel free to send it I'll read it.

pasaki Piiteram paldies par vinja insights un titles, es to pierakstiishu blocinjaa. es vienkaarshi gribeeju uzzinaat, kur ir taa robezha, kur viss modernisma dramatiskums un collapse paarveertaas par comic relief, varbuut ar taam montaazhaam. man laikam veel jaaizdziivojas liidz postmodernismam, un man jau dramatiska melanholija un memoires involuntaires vienmeer bijushas tuvas. un tas buutu nereaali kruta, ja vinjsh vareetu izlasiit manu modernisma eseju kaut kad maijaa. tavs boifrends ir ljoti izdeviigs!

tiesa, Žižeks un citi marksisti norādītu, ka izteikums "but postmodern literature is much less overtly political" vai "And any political perspective on postmodernism is necessarily biased.." ir tipiski ideoloģiski un, protams, politiski izteikumi, tipiska bourgeois taisnošanās un lietu nesaukšana īstajos vārdos , tādējādi nodrošinot false consciousness. un to visu summarizējot, ka 'postmodern novels are funny, witty' , spēles, just for fun, galvošana, ka 'to jau nevar ņemt par pilnu', utt, well, tas viss ir ideology and politics at it's purest.

spirālei jāapmet loks. atpakaļ pie jēgas un lielajiem naratīviem, skaistajām idejām, audzinošā rakstura un godīguma. realitates izgudrošana jeb atklāšana no jauna. un reālisma. šķiet, es "maģisko reālismu" nekad neesmu uztvēris par true postmodernisma daļu.
mēs dzīvojam ļoti interesantā un seminal laikā.

manupraat nevar buut nekaadi jauni naratiivi, kameer nav jaunu eeru noshkjiroshu zinaashanu. un taapat jau neviens nekad neticees vairs naratiiviem, jo visiem pohuj un visi zina ka nekam nevar ticeet + kapitaalisms

man ir bail no tām radikāli jaunajām zināšanām, ko mēs varētu uzzināt.

man arii, man futuurisms vispaar vienmeer ir shkjitis mazliet pretiigs. kad es lasu rakstus par superinteligjenceem un supercilveekiem, un ko tur veel ne, man tas shkjiet nedaudz baisi un pretiigi, un profane.

gan jau būsi dzirdējusi par transhumānismu, Fukujama to nosaucis par vienu no jaunajām bīstamajām idejām. viņi saka, ka tuvākās paaudzes/-džu laikā we will be immortal, ka human is only an awkward prepubescent phase between animal and machine, ka apziņu (tās contentu) varēs ielādēt, utt. tas ir scientisms un radikāls zinātniski/loģiskais pozitīvisms viskrasākajā tā izpausmē. nezinu, cik daudz no tā ir sci-fi, cik potenciāli iespējami, bet tik un tā..šis fanātiskais riebums pret visu dabisko, visu, kas var mirt, visu vitālo, šausmas.

'jaunā' literatūra droši vien būtu kaut kādi tvitera romāni, utml. lai gan tas arī velk uz postmodersnimu.

jaa, esmu dzirdeejusi. scientisti, jau tic, ka cilveeka inteligjence ir evoluucijas produkts, jo geens grib sevi saglabaat. es pilniigi ticu, ka jau peec kaada gadsimta cilveeki, ja ne nemirstiigi, tad vismaz varees dziivot un regjenereeties gadu simtenjiem. savaa zinjaa tas jau ir likumsakariigi un dabiski, jo viss ko dabas produkts - cilveeks - var izdomaat ir dabisks, un viss ko vinjsh var uztaisiit ir naacis no dabas, un nav jau nekur teikts, ka ar ljauniem noluukiem praataa.
bet kursh gan gribeetu dziivot muuzhiigi? kur cilveeki rod to motivaaciju un interesi par visumu un dziiviibu? kaapeec cilveeki grib buut dievi? cilveeki tikai kaa automaati iet uz priekshu, un es nesaprotu kaapeec.

nemirstībā viss zaudē nozīmi. šobrīd daudz kam ir nozīme un vērtība, jo tas ir aizejošs, pārejošs, tas brīdi ir šeit, bet nākošajā brīdi vairs nav un nekad nebūs. kāds iekrīt sausā akā, nu labi, man jāiet savās darīšanās, izvilkšu viņu pēc pāris gadiem. un nemirstība, protams, ir izdevīga kapitālismam. tā būtu auksta un nežēlīga sabiedrība, viņiem zināšanu un faktu krāšana būs tāpat kā nebeidzamas čipšu pakas ēšana, tikai jautājums - ja viņi būs sasnieguši nemirstību - tad kāda jēga vēl ko darīt, kāda jēga nemitīgi vēl turpināt ievākt faktus par visumu, izskaitļot struktūras, visu līdz sīkākajam puteklim, zināšanas zināšanu dēļ? kāda jēga tad dzīvot.
vienīgais, ja cilvēkiem izdotos spert šādu soli, tas nozīmētu, ka viņi būs radikāli pārveidojuši dabu un, protams, kā pa pusei mašīnas to turpinās darīt, viņi būs vienīgais elements visā mums zināmajā dabas pasaulē, kas būs spējīgi uz ko tādu, bet es atsakos ticēt, ka cilvēku suga ir key element dabas kā tādas attīstībā, miljardiem gadu vēsturē. mazticams, ka cilvēkiem tiešām ir tik izredzēta loma.

protams, ka izredzeeta loma. kam veel dabaa, mums zinaamajaa kosmosaa ir taads intelekts kaa cilveekbutnei? un jeega nav nekaada, tikvien kaa, ka cilveeks ir zinjkaariigs peec dabas. nu un arii neapstaadinaamaa evoluucija, cilveeka intelekts turpina attiistiities, lai speetu sevi uztureet uz planeetas, kur izsiikst resursi. padomaa, ir pavisam viegli iedomaaties, ka cilveeki ar saviem superintelektiem vareetu kolonizeet citas planeetas un kosmosu. prieksh kam? vienkaarshi lai izdziivotu, kaut kaads insane evolutionary continuity. ja tu zinaatniekam prasiisi, kaadeelj vinjsh vispaar censhaas atklaat jaunas detaljas un kaut ko konstrueet, vinjsh kaut ko poetizees par universa briinumiem un dveeseleem, bet ja godiigi, es domaaju, ka neviens iisti nevar noformuleet vai atziit, ka vinjus vada kaada nekontroleejama vajadziiva izdziivot un progreseet un virziities un augt un izplatiities. es pilniigi saaku piekrist agjentam Smitam no Matrixa.
jaa, un man shis ir pretiigi, ka cilveeki nevar konkreeti atbildeet par savu riiciibu, un kalpo abstraktiem meerkjiem.

:(
sad, but true. jāiet labāk spēlēties ar ponijiem un vienradžiem, un braukalēt pa varavīksnēm, jaunavu smieklu pavadībā.


tas, ka mums viens parametrs - intelekts - vienkārši ir attīstītāks un noteicošāks nekā citiem, nenozīmē, ka mēs esam izredzētāki par citiem dzīvniekiem, vienkārši katram sava izdzīvošanas stratēģija. vienkārši, atskatoties uz visu mums zināmo visuma vēsturi, nav bijis neviens tāds precedents, ka viena suga pēkšņi radikāli mainītu un ietekmētu VISU. un ja jau miljardiem gadu garumā tā nav bijis..nu labi, iespējamība maza. vienīgais līdzvērtīgs process - anabioze vai kāds cits šobrīd līdz galam nesaprotams process, pārrāvums, kura rezultātā radās pirmās self-replicating šūnas, dzīvība, jo pirms tam bija akmeņi, gāze un vienkārši inanimate matter. vai cilvēki ir tik special, ka paveiks kaut ko radikalitātes ziņā līdzvērtīgu? vai arī kā daudzas citas sugas līdz šim, ņems un izmirs, un līdz ar mūsu nāvi, būs mirusi arī evolūcijas teorija.