nemirstībā viss zaudē nozīmi. šobrīd daudz kam ir nozīme un vērtība, jo tas ir aizejošs, pārejošs, tas brīdi ir šeit, bet nākošajā brīdi vairs nav un nekad nebūs. kāds iekrīt sausā akā, nu labi, man jāiet savās darīšanās, izvilkšu viņu pēc pāris gadiem. un nemirstība, protams, ir izdevīga kapitālismam. tā būtu auksta un nežēlīga sabiedrība, viņiem zināšanu un faktu krāšana būs tāpat kā nebeidzamas čipšu pakas ēšana, tikai jautājums - ja viņi būs sasnieguši nemirstību - tad kāda jēga vēl ko darīt, kāda jēga nemitīgi vēl turpināt ievākt faktus par visumu, izskaitļot struktūras, visu līdz sīkākajam puteklim, zināšanas zināšanu dēļ? kāda jēga tad dzīvot.
vienīgais, ja cilvēkiem izdotos spert šādu soli, tas nozīmētu, ka viņi būs radikāli pārveidojuši dabu un, protams, kā pa pusei mašīnas to turpinās darīt, viņi būs vienīgais elements visā mums zināmajā dabas pasaulē, kas būs spējīgi uz ko tādu, bet es atsakos ticēt, ka cilvēku suga ir key element dabas kā tādas attīstībā, miljardiem gadu vēsturē. mazticams, ka cilvēkiem tiešām ir tik izredzēta loma.