jā, par to 20. gs. trakumu, tas ir gandrīz kā kādas spēcīgas traumas gadījumā, kad pārdzīvojums ir bijis tik ievērojams, ka smadzenes izvēlās to izdzēst, noslēpt, neatcerēties. un jā, vēsturnieki, pētnieki un cilvēki par to ir radījuši tonnām literatūras, bet tik un tā var redzēt, ka mēs atrodamies konstantā vārdu badā un neziņā, nespējot aprakstīt - reaģēt uz ko tādu.