man ir bail no tām radikāli jaunajām zināšanām, ko mēs varētu uzzināt.

man arii, man futuurisms vispaar vienmeer ir shkjitis mazliet pretiigs. kad es lasu rakstus par superinteligjenceem un supercilveekiem, un ko tur veel ne, man tas shkjiet nedaudz baisi un pretiigi, un profane.

gan jau būsi dzirdējusi par transhumānismu, Fukujama to nosaucis par vienu no jaunajām bīstamajām idejām. viņi saka, ka tuvākās paaudzes/-džu laikā we will be immortal, ka human is only an awkward prepubescent phase between animal and machine, ka apziņu (tās contentu) varēs ielādēt, utt. tas ir scientisms un radikāls zinātniski/loģiskais pozitīvisms viskrasākajā tā izpausmē. nezinu, cik daudz no tā ir sci-fi, cik potenciāli iespējami, bet tik un tā..šis fanātiskais riebums pret visu dabisko, visu, kas var mirt, visu vitālo, šausmas.

'jaunā' literatūra droši vien būtu kaut kādi tvitera romāni, utml. lai gan tas arī velk uz postmodersnimu.

jaa, esmu dzirdeejusi. scientisti, jau tic, ka cilveeka inteligjence ir evoluucijas produkts, jo geens grib sevi saglabaat. es pilniigi ticu, ka jau peec kaada gadsimta cilveeki, ja ne nemirstiigi, tad vismaz varees dziivot un regjenereeties gadu simtenjiem. savaa zinjaa tas jau ir likumsakariigi un dabiski, jo viss ko dabas produkts - cilveeks - var izdomaat ir dabisks, un viss ko vinjsh var uztaisiit ir naacis no dabas, un nav jau nekur teikts, ka ar ljauniem noluukiem praataa.
bet kursh gan gribeetu dziivot muuzhiigi? kur cilveeki rod to motivaaciju un interesi par visumu un dziiviibu? kaapeec cilveeki grib buut dievi? cilveeki tikai kaa automaati iet uz priekshu, un es nesaprotu kaapeec.

nemirstībā viss zaudē nozīmi. šobrīd daudz kam ir nozīme un vērtība, jo tas ir aizejošs, pārejošs, tas brīdi ir šeit, bet nākošajā brīdi vairs nav un nekad nebūs. kāds iekrīt sausā akā, nu labi, man jāiet savās darīšanās, izvilkšu viņu pēc pāris gadiem. un nemirstība, protams, ir izdevīga kapitālismam. tā būtu auksta un nežēlīga sabiedrība, viņiem zināšanu un faktu krāšana būs tāpat kā nebeidzamas čipšu pakas ēšana, tikai jautājums - ja viņi būs sasnieguši nemirstību - tad kāda jēga vēl ko darīt, kāda jēga nemitīgi vēl turpināt ievākt faktus par visumu, izskaitļot struktūras, visu līdz sīkākajam puteklim, zināšanas zināšanu dēļ? kāda jēga tad dzīvot.
vienīgais, ja cilvēkiem izdotos spert šādu soli, tas nozīmētu, ka viņi būs radikāli pārveidojuši dabu un, protams, kā pa pusei mašīnas to turpinās darīt, viņi būs vienīgais elements visā mums zināmajā dabas pasaulē, kas būs spējīgi uz ko tādu, bet es atsakos ticēt, ka cilvēku suga ir key element dabas kā tādas attīstībā, miljardiem gadu vēsturē. mazticams, ka cilvēkiem tiešām ir tik izredzēta loma.

protams, ka izredzeeta loma. kam veel dabaa, mums zinaamajaa kosmosaa ir taads intelekts kaa cilveekbutnei? un jeega nav nekaada, tikvien kaa, ka cilveeks ir zinjkaariigs peec dabas. nu un arii neapstaadinaamaa evoluucija, cilveeka intelekts turpina attiistiities, lai speetu sevi uztureet uz planeetas, kur izsiikst resursi. padomaa, ir pavisam viegli iedomaaties, ka cilveeki ar saviem superintelektiem vareetu kolonizeet citas planeetas un kosmosu. prieksh kam? vienkaarshi lai izdziivotu, kaut kaads insane evolutionary continuity. ja tu zinaatniekam prasiisi, kaadeelj vinjsh vispaar censhaas atklaat jaunas detaljas un kaut ko konstrueet, vinjsh kaut ko poetizees par universa briinumiem un dveeseleem, bet ja godiigi, es domaaju, ka neviens iisti nevar noformuleet vai atziit, ka vinjus vada kaada nekontroleejama vajadziiva izdziivot un progreseet un virziities un augt un izplatiities. es pilniigi saaku piekrist agjentam Smitam no Matrixa.
jaa, un man shis ir pretiigi, ka cilveeki nevar konkreeti atbildeet par savu riiciibu, un kalpo abstraktiem meerkjiem.

:(
sad, but true. jāiet labāk spēlēties ar ponijiem un vienradžiem, un braukalēt pa varavīksnēm, jaunavu smieklu pavadībā.


tas, ka mums viens parametrs - intelekts - vienkārši ir attīstītāks un noteicošāks nekā citiem, nenozīmē, ka mēs esam izredzētāki par citiem dzīvniekiem, vienkārši katram sava izdzīvošanas stratēģija. vienkārši, atskatoties uz visu mums zināmo visuma vēsturi, nav bijis neviens tāds precedents, ka viena suga pēkšņi radikāli mainītu un ietekmētu VISU. un ja jau miljardiem gadu garumā tā nav bijis..nu labi, iespējamība maza. vienīgais līdzvērtīgs process - anabioze vai kāds cits šobrīd līdz galam nesaprotams process, pārrāvums, kura rezultātā radās pirmās self-replicating šūnas, dzīvība, jo pirms tam bija akmeņi, gāze un vienkārši inanimate matter. vai cilvēki ir tik special, ka paveiks kaut ko radikalitātes ziņā līdzvērtīgu? vai arī kā daudzas citas sugas līdz šim, ņems un izmirs, un līdz ar mūsu nāvi, būs mirusi arī evolūcijas teorija.