Es nezinu, kuros datumos manā bērnībā mājās parādījās eglīte pirms deviņdesmitajiem. Es nedomāju, ka tas ir svarīgi, jo man bija prieks saņemt dāvanas un svinēt neatkarīgi no datuma.

Vislabāk es atceros to, ka man patika ar krāsainām spuldzītēm izrotātās vecāsmammas mājas pagalma egles ārā. Un to, ka uz Jaungada atnākšanu bija jāskraida apkārt pa visu māju un, ja paveicas, tad kaut kur varēja redzēt raķešu atblāzmu no kāda tālāka ciema vai pat kādu vientuļu signālraķeti - sarkanu vai zaļu, izšautu no kādas tuvākas kaimiņmājas.
Es neatceros dāvanas, izņemot vienu - grāmatu "Gulivera ceļojumi", kuru ļoti gaidīju un arī saņēmu.

P.S. Vēl dažas lietas, ko atceros - pušķainās krepapīra končas (Serenāde?) un kaut kāds diezgan sidraba lietiņš egles greznošanai, kas bija no alumnīja vai kaut kā tāda.