Iegāju L'Occitaine un pie manis viena pārdevēja pienāca divreiz, lai apvaicātos, vai nevajag palīdzēt. Man liekas, ka viņa bija reāli zem kaut kādām ripām vai trankvilizatoriem, nezinu kurš, bet viens no tiem bija rakstīts viņas sejā. Starp citu, viens no smaržūdeņiem liekas ļoti labs - peoniju jeb pojeņu - tas tagad ir manā šortlistā. 

Pēc tam nolēmu iziet no komforta zonas un iegāju Sephora un beidzot saņēmos pajautāt kā kosmētikas magnātu-krāsotāju stūris darbojas un noskaidroju, ka acis izkrāšļo bez maksas. Bez maksas ir sarkanā lupata ebrejam dvēselē, tāpēc noziedoju padsmit minūtes, lai sagaidītu rindu uz krāsošanas krēslu un tiešām, tikai 3 slotiņas un 7 krāšļi un manas acis beidzot bija pamanāmas. Kamēr gaidīju, atradu vienas foršas smaržas - Repetto. Tagad jāizdomā, kuras man piestāvēs vairāk - L'Ocittaine pojenes vai Repetto ar balerīnu. Tad, acis zibinot, iegāju Billabong un iepirku lielisku mugurā velkamu seģeni un visa apmierināta ar savu šopinga lēkmi, devos mājās, kur man pasniedza absolut ar aso tomātu sulu un seleriju, jo, kāpēc ne, vai ne? Turklāt sniegs ir sūdīgs un rīt uz kalnu braukt nevar.

Ā, atpakaļceļā uz mājām redzēju kaut ko ļoti ironisku - man pretī apsēdās džeks, kurš noņēma pižiku ar slāvu zvaigzni pieres vidū un tad atklājās, ka viņš ir ebrejs, jo zem pižika bija arī tā ebreju cepurīte, kuras nosaukumu es pēkšņi nevaru atcerēties. Un tad es domāju, vai tas nav tiešām smieklīgi, cik ļoti viņa tauta kauc un ņaud par slaktiņu, ko tai sarīkoja Hitlers, savukārt nēsāt cepuri, kas simbolizē tādu pašu lopkautuvi gan ir OK.