nekāds Joy Division nestāv klāt Jankas dziesmai "Krestom I Nuļjom", gotus es šeit pat nepieminēšu - bērni.
tā ir tik ļoti, nezinu kā pat pateikt, šausmu pilna dziesma, bet īstu šausmu nevis kautkādu mikimausu.
es pats nesaprotu рассыпались слова на иглы и тонкую жесть kā kaut ko tādu var varētu uzrakstīt cilvēks, kurš nav piedzīvojis visas tās psihuškas, kaut vai cilvēks kas ir dzīvojis Pīterā vai Maskavā, to ārprātu un bezpreģelu, kas darījās provincēs. Man patīk Cvetajeva un Brodskis, bet tā ir viena pasaule un Jankas dziesmas - tā ir cita. Tur plīst столетней бессонницей в горле гудят провода stikli, tur vienmēr ir ziema, tie suņi un viss aizsalušais pārējais а вот и весна и цена и кровать и стена kā šitais var neiepist pa cilvēku smadzenēm, es nezinu а вот чудеса, голоса, небеса и гроза tā ir visspēcīgākā dziesma manā rokmūzikas vēsturē, bet es laikam to nekad neatzīšu