...un no jauna sāc mīlēt dzīvi..
Tik ārprātīgi.
Atmiņas..Tās vienmēr mums atgādinās par kaut kā trūkumu...
Un caur tām mēs ieraudzīsim savu nākotni.
Un ir labi, kad tev ir cilvēks, kas var uzlikt uz pleca roku, nesakot neko. Bet ja tāda nav???
Man negribas , lai man pieskaras svešas rokas. Neesmu nekāda tirgus prece, ko apgrābsta, lai paskatītos vai jau gatava.
Savai sienai pieliku priekšā vēl vienu akmeņu krāvumu..
Un mīlu. Jā, un smaidu.
Cik pretīgi!!!!