Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2005-07-30 22:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
...un no jauna sāc mīlēt dzīvi..
Tik ārprātīgi.

Atmiņas..Tās vienmēr mums atgādinās par kaut kā trūkumu...
Un caur tām mēs ieraudzīsim savu nākotni.
Un ir labi, kad tev ir cilvēks, kas var uzlikt uz pleca roku, nesakot neko. Bet ja tāda nav???

Man negribas , lai man pieskaras svešas rokas. Neesmu nekāda tirgus prece, ko apgrābsta, lai paskatītos vai jau gatava.

Savai sienai pieliku priekšā vēl vienu akmeņu krāvumu..
Un mīlu. Jā, un smaidu.
Cik pretīgi!!!!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]miss_dii
2005-07-30 22:23 (saite)
nevaino sevi par to, ka smaidi
Saprotu, ka ir smagi. Bet, lai arī cik drakoniski tas skanetu, tev ir sava dziive.. Un tu vari buut blakus tam otram, vari atbalstiit vinju, bet tu nedriiksti padariit to par pashmeerkji. Par savas dziives galveno uzdevumu..
Un nosodiit sevi par katru savu smaidu.. Tu nedriiksti!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2005-07-30 22:27 (saite)
Jā...zinu.
Bet tas ir grūti.
Tāpēc arī jūtos pilnīgi iztukšota.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_dii
2005-07-30 22:38 (saite)
pirms gadiem sešiem laikam bija tas liktenīgais rallijs Rāčeņu trasē..
Es arī tur biju, biju pārāk tuvu tai nelaimei, bet ar mani bija sargeņģelis.
Toties redzēju tos, ar kuriem nebija sargeņģeļi.. Redzēju pārāk labi un detalizēti..
Un aptuveni mēnesi nespēju smaidīt. Tiklīdz gribējās par kaut ko pasmaidīt, uzreiz nāca atmiņā tie līķi, asinis, dzirdēju vaidus un kliedzienus. Un nesmaidīju. Jo izjutu vainas apziņu, ka citi ir gājuši bojā, bet es paliku dzīva.
Ja godīgi, es pati tam nevarēju tikt pāri. Man nācās vērsties pie psihoterapeita..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-07-30 22:50 (saite)
..lietas, kas liek pārdomāt dzīvi, kādu mēs to dzīvojam...

Ja skolā sajūk dzejolītis, skolnieks sāk no jauna. Ja, mācoties adīt, sajūk raksts, adīkli var noārdīt līdz pareizajai vietai un adīt no jauna. Jāsāk no jauna. Jānoārda līdz pareizajai vietai un jāsāk no jauna. Ja radio diktors sajauc tekstu, viņš sāk teikumu no jauna. Ja cirka māksliniekam neizdodas lēciens, viņš...
/Z. Skujiņš/

Un ir lietas, ko nevar izmainīt. Ir lietas, kas vienmēr būs mūsu atmiņā..Visu izšķir tas, kā mēs uz tām raugāmies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?