Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2011-07-20 22:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vai nu patīk, vai nepatīk - ar negaisiem laikam tā ir. Agrā jaunībā, ~5gadu vecumā, tētis mani centās iebaidīt ar zibens lodēm un nestāvēšanu pie loga negaisā, kaimiņu draudziņš iestāstīja vienreiz pasakas, ka zibens nesper pa skursteni, ja sēž zem klubkrēsla un grauž pušžāvēto desu..Nekas nelīdzēja - tik un tā pēc tam ar māmiņu devāmies peldēt zibeņojot, tik un tā stāvu pie loga un jūsmoju par lietusgāzēm, un arī šovakar ir tā pati pacilājošā sajūta, kas iegriežas un kas raksturīga vienīgi tad, kad apkārtne top attīrīta. Skaisti, iedvesmojoši un priecīgi!


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]divi_g
2011-07-20 22:38 (saite)
Tas stāsts par logiem (un vēl elektroierīcēm, kuras vajag atvienot no tīkla) bija plaši izplatīts, saistīts ar zibensnovedēju trūkumu :) Un dažviet aktuāls vēl joprojām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2011-07-20 22:55 (saite)
jā, laikam tas pie vainas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2011-07-21 09:19 (saite)
Mana māmiņa arī bērnībā bija verandā ar prieku skatījusies uz negaisiem, un to arī lepni stāstīja manai krustmāmiņai, ar kuru kopā bija aizgājušas ogās un uznāca negaiss. Kad negaiss sāka plosīties virs augstsprieguma līnijas, krūmos garšļaukus bija metušās abas :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2011-07-21 16:45 (saite)
Augstsprieguma līnija nav gluži tas labākais, kur būt negaisa laikā :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?