Vai nu patīk, vai nepatīk - ar negaisiem laikam tā ir. Agrā jaunībā, ~5gadu vecumā, tētis mani centās iebaidīt ar zibens lodēm un nestāvēšanu pie loga negaisā, kaimiņu draudziņš iestāstīja vienreiz pasakas, ka zibens nesper pa skursteni, ja sēž zem klubkrēsla un grauž pušžāvēto desu..Nekas nelīdzēja - tik un tā pēc tam ar māmiņu devāmies peldēt zibeņojot, tik un tā stāvu pie loga un jūsmoju par lietusgāzēm, un arī šovakar ir tā pati pacilājošā sajūta, kas iegriežas un kas raksturīga vienīgi tad, kad apkārtne top attīrīta. Skaisti, iedvesmojoši un priecīgi!