Tiešām joki par tēmu "kad grābstās, tad šīs sūdzas par harasmentu, kad negrābstās - apvainojas un sauc par einuhu, ak, mēs nabaga, nabaga vīrieši!" kādam vēl pēdējo 100 gadu laikā liekas smieklīgi, un ir ilūzija, ka kaut ko šīs sērijas vēl var pateikt kaut cik svaigi, nevis bezcerīgi nožļembāti?
Joprojām, lai arī stipri mazāk, ir reāli sastapt sievietes, kuras dažādu iemeslu dēļ -- droši vien jau biežāk neapzināti -- sagaida, ka viņām pievērsīs uzmanību veidā, kas jau klasificējas vai robežojas ar uzmākšanos, pirms viņas paudīs savas vēlmes.
Protams, te prasītos ļoti izvērstas gadījumu analīzes, lai saprastu, kas tieši bijis nesaprašanās pamatā - kurā brīdī, piem., kautrība noturēta par intereses trūkumu un tieši kuru signālu, vai to neesamības dēļ. Taču tik precīzi restaurēt visu verbālo &neverbālo komunikāciju, kā arī situatīvo fonu ir praktiski neiespējami.
Tam, ka vienīgais, ko saprot, ir brutalitāte, atzīšos, tiešām ir ļoti grūti noticēt. Taču izslēgt šādu cilvēku eksistenci tīri teorētiski nevaru.