| |
[22. Jun 2026|23:14] |
|
Zināšanu lobijs |
|
|
| |
[22. Jun 2026|12:02] |
|
Man ir darba diena, bet nav darba spara. Darba spara gandrīz nekad nav, bet šodien vēl vairāk nav. |
|
|
| |
[22. Jun 2026|11:57] |
Ko es pirms 20 gadiem šajā dienā?
21:50
es vismaz patīku savam sunim un kaķim
Mūzika: System - Day of reckoning |
|
|
| |
[22. Jun 2026|11:29] |
|
No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?” |
|
|
| |
[22. Jun 2026|08:13] |
no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:
"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu" |
|
|
| Et tu Jim |
[21. Jun 2026|21:53] |
Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.
Modern Christianity is largely Pauline Christianity.
That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.
The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.
Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.
I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.
Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.
Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.
Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[21. Jun 2026|19:08] |
Noah (2014) (revisited) |
|
|
| |
[20. Jun 2026|00:44] |
Sirāt (2025) |
|
|
| |
[19. Jun 2026|19:30] |
|
Laiks tikai sev? Priekš kam? Kopā jautrāk! |
|
|
| |
[19. Jun 2026|13:37] |
|
ļoti patika, kā krievu žurnāliste marija pevčiha nedaudz negaidītā kolaborācijā sev atklāj videospēļu sfēru (ar geoguessr) acis aizdegās, rokas pieslēdzās un, kad viņai piedāvāja pageimot pax historia marija pajautāja, A KĀPĒC MUMS VAJAG NODARBOTIES AR ŠO HUJŅU, ja mēs varam ceļot pa visu pasauli, un pie tam mēģināt uzminēt pilsētas vai valstis
es arī šo jautājumu pastāvīgi sev uzdodu
|
|
|
| |
[19. Jun 2026|08:04] |
|
Rekomendācija visiem, bet īpaši vegāniem, kas kāda iemesla pēc nokļuvuši Mančesterā. Nočeko Bundobust Brewery, kad tu sāc meklēt vietas, kur paēst. Tur nav tikai alus, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet tie ali, kas tur ir, ir tiešām radoši. Un indiešu virtuve - ir klasiskas lietas, bet ir arī tādas, ko es vidējā Rīgas kariju vietā nebiju sastapis. |
|
|
| |
[18. Jun 2026|22:55] |
DELFI. Varas pozīcijā esoši pieaugušie nedrīkstēs veidot intīmas attiecības ar nepilngadīgiem jauniešiem
DELFI. Goda ģimenes bez maksas varēs nodot azbesta šīferi |
|
|
| |
[18. Jun 2026|20:56] |
|
Sabiedrības saliedētība tuvojas ikgadējam maksimumam |
|
|
| Šodienas klasika. |
[18. Jun 2026|16:28] |
|
Kristieši, kas apšauba Kristus mācības, jo iemesli. |
|
|
| Amūrikas kapitulācijas parakstīšana Versaļā. |
[18. Jun 2026|13:59] |
Līdz pat brīdim, kad redzēju kā amūrikāņu populārākais pedofīls paraksta amūrikas kapitulāciju, nespēju noticēt, ka tas tiešām notiks tā kā viņi sludināja visu šo nedēļu. Biju drošs, ka tā ir kārtējā manipulēšana ar tirgu. Jo pārāk labi izklausās, lai būtu patiesība.
Versaļa, protams, ir izcila vieta, kur to darīt. |
|
|
| |
[17. Jun 2026|15:11] |
mitro lolojumdzīvnieku barības ražotne |
|
|
| |
[17. Jun 2026|00:33] |
|
Neesmu teātra kritiķe un lietpratēja, bet Seņkova "Skroderdienas Silmačos" man trāpīja, vairākas reizes pat apraudājos - no aizkustinājuma un skaistuma. |
|
|
| |
[16. Jun 2026|20:39] |
|
Domu laukums |
|
|
| |
[16. Jun 2026|11:27] |
Bet toties izlasīju burvīgu drukas kļūdu
"mazsturbē"
Kontekstā "mazsturbē un raud" |
|
|
| |
[16. Jun 2026|06:58] |
Šī doma izrietēja no vairāku domu virknējuma, kurus es nemēģināšu aprakstīt, bet es iedomājos, ka tam vajadzētu būt īpašam prāta stāvoklim, lai uzstādītu kādam mentālu diagnozi. Un es te nedomāju komentārus soctīklos, bet medecīnas profesionāļus. Tā gandrīz vai ir delūzija pati par sevi. Šis varētu būt līdzīgi kā pārliecība, ka tu vari pacientam ar zāģi atgriezt vaļā krūškurvi, lai veiktu dzīvību glābjošu sirds operāciju, tomēr līķus mēs esam graizījuši un procesu dokumentējuši jau vairākus gadu simtus, kamēr mentālās veselības zinātne ir relatīvi jauna. Kā es te nesen minēju, to pašu serotonīnu mēs esam atklājuši krietni nesenāk kā dažādas zāles, tai skaitā tādas, kas bijušas domātas garīgo kaišu ārstēšanai. Šis ir tāds interesants mirklis, kad mēs dvēseles mokas vairs nemeklējam dziedēt pie priestera, tai pat laikā apzināmies, ka mēs te darām diezgan lielu minēšanu. Un ja mēs to apzināmies, tad tai ir jābūt īpašai sajūtai kādam pateikt - tev, cilvēk, vajadzētu darīt šādi, lai mazinātu garīgās eksistences mokas.
Katram gadījumam minēšu, ka tas ir labi, ka mums tagad ir psihiatri, psihologi un psihoterapeiti, un viņi tiešām spēj daudziems civēkiem arī palīdzēt. Mums biežāk pietrūkst cilvēku, kas spēj pieņemt lēmumus, kā to, kas katru dzīves epizodi izlauž caur eksistenciālām šaubām. Un tomēr cilvēkam, kas spēj reflektēt par dzīves sarežģīto dabu, vajadzētu būt jocīgai sajūtai, kad kādam ir jādod dzīves pamatus ietekmējošs padoms. Tādā piezemētākā versijā nesaistītai ar garīgo veselību, ir diezgan iespaidīga atšķirība, vai tu cilvēkam iesaki atrast jaunu darbu, vai doties kaut kur karot, lai tur atrastu savu dzīves jēgu. Man ir sajūta, ka psihiatru diagnozes vairāk līdzinās otrajam scenārijam. |
|
|