kebabs |
[20. Okt 2008|10:16] |
dažreiz brīvdienās mēs paliekam rīgā; es tad uz dažām stundām atstāju bērnu sencim un dodos uz lielveikalu. pavadu tur vairākas stundas, un noteikti noēdu vienu kebabu (vidējā izmēra, aso). man garšo, turklāt garšu kāpina apziņa, ka ēdu kaut ko tādu, ko pati neesmu gatavojusi. (es gatavoju diezgan slikti.) turklāt diezgan neveselīga paika, ko barojošām mātēm neklātos ēst. pat ja esmu labi paēdusi, kebabs ir tāds rituāls. piedzeru fantu. tad dažreiz pārdomāju par ikdienu, par to, ka agrāk nekad nebūtu nācis prātā, ka pat brīvgājiens uz lielveikalu būs iespējams tikai caur palūgšanu citiem cilvēkiem (man gan nav diži jālūdzas; sencis pats piedāvā, lai eju pastaigāt). un ka tālāk iet man būs slinkums. tad man bišķi sevis žēl un sevi apsmeju, ka atradusi te vispasaules izklaidi, norīt vienu kebabu. it kā es te zāli pīpētu utt.
upd. bet vispār es ar visu šito gribēju teikt "ak es mazā nabadzīte iiii". mājās mēs šādas pārdomas komentējam ar "re kā iet kad kniebjas". |
|
|
Comments: |
Nezin gan, kāpēc gan lai kebabs būtu neveselīgs? Maize un gaļa ir neveselīgi? Salāti ir neveselīgi? Varbūt majonēze?
es dom., ātrā paika, gaļas gabals varbūt gadiem saldēts, atsevišķas vietas baigi treknas un grauzdētas. nu ej nu sazini, fāstfūdi tiek uzskatīti par veselīgas paikas pretstatu. bet varbūt es te vienkārši izmantoju katru iespēju sevi nosodīt.
Man domāt, pārāk iesēdušies stereotipi fāstfūds=slikti. Kebaba gaļa nevar būt trekna, jo visi tauki sen ir iztecējuši. Grauzdēta gaļa arī kebabā nav manīta. Nu un ja gaļa ir bijusi saldēta, tas ar nebūt nepadara to uzrreiz nāvīgi sliktu. Nu labi - svaigs, protams, ir labāk. Bet nu - arī drusku ledusskapī pastāvējusi paika ir ēdama. Nevar taču salīdzināt kebabu ar hamburgeru, kas tiešām ir taukos čurkstināts.
| From: | ld |
Date: | 20. Oktobris 2008 - 10:51 |
---|
| | | (Link) |
|
es protams nezinu kaadu kebabu tu eed un tik cik es esmu pirms gadiem 5 nogarshojusi Riigaa, tik bija jaamet aaraa, jo tas nemaz nav kebabs, ko vinji taisa...
BET
man garsho kaartiigs turku kebabs un uzskatu, ka tas ir ljoti veseliigs - ar daudz daarzenjiem, jeera galju un maiziiti - mmm!
ja vien tas nebija tā šausma no dzelzceļa stacijas pirms gadiem 5, tad tas pats vien būs; lv ir viens kebabu monopols, un turki pie mums vēl nav ienākuši :)
| From: | ld |
Date: | 20. Oktobris 2008 - 11:05 |
---|
| | | (Link) |
|
jaa netaalu no stacijas tas bija. pie Elizabetes ielas kaut kaadaa shkjeersielaa, ja pareizi atceros. par turkiem zheel, buus jaapasviezh vinjiem ideja :D
turki te būs, kad ēdināšanā būs citas naudas. līdz ahmedu ceptām picām mums vēl tālu.
Atceros, kad mana sīce bija maza, tad arī katru iziešanu pastaigāt bez viņas, veikalu ķemmēšanu, frizieri, kapučīno kafejnīcā, es uztvēru kā nenormālu extru.
Ja godīgi, tas bija sen. Pirms gadiem 5-6 . Tagad, kad kādreiz saņemšos nākamajam, tad zinu, ka nenīkšu pa māju, jo ir daudz vairāk to iespēju atpūsties. Kamēr sīci var ietupināt ratos, ir iespēja ar viņu gan uz kafūzi aiziet, gan uz māmiņu seansu kino, gan ar draudzenēm tikties.
Jā, kas sīcim ir 1,5 un vairāk, tad gan pagrūti. Lai gan... Kebabu var noēst arī parkā, kamēr sīcis spēlējas ar sakritušajām lapām :D
...
Visā visumā es atceros savu agrīnās mammas periodu kā nenormālu vientulības, izmisuma un asaru laiku.
vientuļa un izmisusi es nejūtos, nē. tikai ieģipsēta.
bet vai tad ar bērnu nevar staigāt ? es ar EB jau pavsiam mazā vecumā blandījos apkārt, tak ratos vai ķengurā un uz priekšu
protams, ar bērnu var staigāt. ar slingā iesietu bērnu eju pat daudzstundīgās pastaigās pa bezceļu brikšņiem. bet kādreiz gribas būt vienai. | |