- 9.12.25 19:32
Tā, kolēģēm dāvaniņas Ziemassvētkiem nokomplektētas. Riekstu kaut kāds batoniņš paliels no Lidl, sejas maska un Ziemassvētku rotājums glītas mājiņas formā. Pagājušajā gadā man kaut kā galīgi nebija iedvesmas, tāpēc uzdāvināju katrai pistāciju paku, kuras biju uz atlaidēm sapirkusi. Ja es nevaru izdomāt, ko tādu foršu lai uzdāvina, tad es dāvinu kaut ko tādu, ko cilvēks ar lielu varbūtību izlietos.
- 1 rakstair doma
- : it's that time of the year
- 9.12.25 13:30
- nez vai ir iespējams vienītī aizbraukt uz kādu namiņu mežā?bet vajadzētu kādu, kas sanes malku un iekurina kamīnu.būtu arī forši, ja ēdienreizes būtu iekļautas, bet tad tas laikam ir nevis namiņš mežā, bet gan viesnīca ar spa un bez kamīna numuriņā.vispār tam pasākumam prasītos arī sniegs.
un varētu būt pieejams internets, bet ne telefona sakari. tos gan var viegli atslēgt. - 4 rakstair doma
- 9.12.25 09:53
Ir noslēgusies prāva NHS pret Sendiju Pegiju (medmāsa, kuru NHS gribēja sodīt par to, ka viņa nevēlējās sieviešu ģērbtuvē pārģērbties blakus savam vīriešu kolēģim) un tā nav beigusies labi. Vienīgais pozitīvais ir tas, ka tribunāls ir secinājis, ka NHS ir vajājuši Pegiju un nav pareizi risinājuši situāciju - bet citādi nekādas problēmas nav, dzimumdiskriminācija nav notikusi, viss ok. Kāpēc viss ok? Well, jo te ir runa par divām ticībām - Pegija tic, ka ir divi dzimumi un tos mainīt nevar, savukārt Aptona kungs (viņas kolēģis) pirms 3 gadiem nolēma būt sieviete un viņš tic, ka viņš ir sieviete - divu ticību sadursme. Manuprāt, tas ir totāli greizi noformulēts, te nav runa par divām ticībām, bet gan par realitāti vs maldiem. Ja dzimumi ir tikai 'ticība' tad arī fakts, ka sievietes dzemdē ir tikai 'ticības jautājums'. Tu vari ieiet palātā, kur notiek dzemdības un, ja gribi - tad tici, ja negribi, netici, tad nekas nenotiek.
Tad vēl arī secināts, ka, ja vīrietis ļoti cenšas, un Aptona kungs esot centies, izskatīties sievišķīgi (izaudzēja garus matus un mēģina runāt augtsākā toņkārtā), tad viņa uzstāšana uz sieviešu ģērbtuves lietošanu ir vērā ņemama. Tas nekas, ka Aptona kungs joprojām ir liela auguma ar ādamābolu un precējies ar sievieti un jebkuram uz viņu apskatoties ir skaidrs, kas viņš ir - tieši tāpēc tika panākts, ka šo prāvu aizliedza translēt.
Un vēl šis...
Vienkārši perspektīvai:
Anglija:
1918. sievietes iegūst tiesības balsot
1975. sievietes iegūst tiesības atvērt bankas kontu
2025. ģērbtuves un labierīcības atsevišķi sievietēm nevar pastāvēt, jo, ja nu tur ir jāieiet elektriķim vai apkopējam. and what about transmen (facepalm x 3000)
Kopsavelkot - vīrieši (tie, kas cenšas) varot lietot sieviešu ģērbtuves, ja neviena sieviete neiebilst. [Taču, ja kāda iebilst, viņa no sākuma tiek ignorēta, tad vajāta un tad tiek atstādināta no darba. So go ahead and complain, I dare you.]- 4 rakstair doma
- 9.12.25 09:35
Tā ir klāt un jūs varat to nopirkt sev vai kādam, kas mīl teātri, pie viena atbalstot to.
Pieklājīgs mākslas izdevums ar bagātīgu vizuālo: 30 EUR
https://theatre.lv/homo-novus-gramata-festivala-30-gadu-jubilejas-izdevums/
(bilingvāls izdevums, der ārzemju draugiem)- 0 rakstair doma
- 9.12.25 06:20
6:32.
Krēslā ievietotais stāvs sagāzies uz priekšu.
Telpā atgriezužās koordinatores, un to ieraudzījušas, ar plīkstošu skaņu sāk smieties.
– Viņu vajag tikai pieķemmēt!
Māra nevar valdīt smieklus, un ar troksni noliekot uz galda jau pāri pusei iztukšoto "Aist", grīļīgi pieturēdamās pie tā, ar otru piedurki aplauka asaras.
Dzidra, viņas kolēģe vēl no sagādes nodaļas laikiem, atspiežas pret galda malu:
– Ideāli. Tad viņš mums būs arī dežūrā.
– Bet dežūras ir uz Armandu. – Māra norimusies.
– Tu viņu šeit kaut kur redzi? Tač pofig. Mums par decembri kaut kas jānosūta. Piekārtosim, lampu ne ģīmī, un būs Armands.
Māra paliecas uz sāniem, pārlaiž skatienu alpīnistam:
– A kombinezons?
Paņēmusi no galda pudeli, Dzidra strauji apmet to pret lūpām. Skatiens aizklīst uz brīdi:
– Jā. – un apklust.
Abas pieklusušas, veras grīdā. Nepaceļot galvu, viena otrai padod "Aist". Telpā nolaižas smagnējums.
Bilde būtu ideāli, bet tas viņām nav pa spēkam, pārģērbt stīvu vīru.
– Pag! Bet ja viņam uzvilktu pa virsu, nu? – Dzidrai acis iepletušās.
Māra vēl nesaprot, un pēta kolēģes seju.
– Tieši labi, izstumjam viņu ārā, kaut ko ap pleciem, un mums ir bilde.
– Bet kāpēc ārā? – Māra, nepārliecināta, novelk.
– ...
– Nu, nu, – pārtraukums! – Dzidrā nerimst dedzīgums
Māra izskatās jau atskurbusi. Piecēlusi no galda malas atbalstīto augumu, paņēmusi pudeli, paskalina to apļojot, un mierīgiem malkiem izdzer atlikušo:
– Aizsūtam viņu piknikā! – Un neko nepaskaidrojot dodas uz mazo saimniecības virtuvīti.
Izvilkusi no ledusskapja jau atvērto vistas muguriņu paku, ar plašāku kustību novelk to tuvāk degunam:
– Khh. Tas ir ēdams? – pieliekot to tuvāk kolēģei.
Muguriņas nostāvējušas atvērtas jau kādas desmit dienas. Dzidra skatās uz iepakojumu, no kura rēgojas smakojoši vistu ribāji, un rīstās.
Izlemts apcept, lai attēlā nenozagtu ticamības momentu.
Pagāja kāda pusstunda rosības, līdz krēsls ar visu visai labi saglabājušos alpīnistu tika dabūts ārā, klēpī ielikts šķīvis ar atbaidošajām vistu muguriņām.
Dzidra, kā solījusi, sagādāja jaku. Rīts vēl bija pietiekoši tumšs, lai bildi uzņemtu ērtā leņķī, un tā viņš ir nosūtīts kopā ar pārējo, attēlā nesteidzīgs, agras rīta dabas ieskauts, un ar vistas muguriņu nostiprinātu rokā.- 0 rakstair doma
- 9.12.25 03:53
Kaut cik izdevās iekārtot viņu krēslā fotogrāfijai, ko nosūtīsim kopā ar ziņu. Māra uzņēmās to sastādīt.
"Ar Dievu pietiek, un jābūt tad ne vien vārdos.
To nevar nopelnīt. To neatalgo, bet Žēlastībā dāvina. Taču garam izskatoties kā telpai apkārt, tu nespēj uzticēties, jo saskati sevi kā grīdu, netīrāku kā piemēslotu ielu."
Personīgi piedzīvoju, ka nedodot arī dod, tā pasargājot. Esot problemātiskam bērnam, man ir reglamentēts atbalsts, jo pieredzēts, ka labi aprūpēts, ar līdzekļiem uz rokas, aizbēgu no mājām, iemetu ķieģeli logā, ar izsmēķiem aizdambēju tualeti, un atgriežos tikai, kad beigusies nauda, kā pusaudzis no kolonijas ar izdzīvošanas nekaunību acīs."
"Labi, Māra, pietiks. Vairāk ne, lai nerodas aizdomas. Tam tomēr ir jāizskatās pēc viņa rakstītas ziņas.
Kaut arī vienalga. Viss tāpat sūdā. Vienalga būs jautājumi, kāpēc kavējāmies paziņot par bojāeju."- 0 rakstair doma
- 9.12.25 03:33
Vēlamies piebilst vai papildināt, ir ko, bet uzstutējuši alpīnista apsarmojušo, stīvo augumu tā, lai viņš būtu krēslā pie klaviatūras, un izskatītos pieliecis galvu, rakstam, tas telpās jau atkusis, sāka svērties uz sāniem. Mēs ar kolēģi mēģinam viņu atlikt vietā, taču neizskatās, ka vairs varēsim viņu uzdot par dzīvu.
Alpīnisma bāze vēl nav saņēmusi ziņojumu par viņa bojāeju. Domājam risinājumu- 0 rakstair doma
- 9.12.25 01:37
( redits )- 0 rakstair doma
- 8.12.25 23:29
Man gaišā piemiņā ir Re:Baltica žurnālistiskā pētniecība, kura nevarēja saprast vai vīriešiem ir priekšrocības sportā pār sievietēm un kā pierādījumus atrada nevis tūkstošiem biologu etc pētījumu, sporta statistiku etc un veselo saprātu, bet gan izraka īpašus, transaktīvisma ideoloģijai pakārtotus materiālus, kuri tika demonstrēti, lai apliecinātu viņu 'neitralitāti'.
Ta kā, nē, faktu pārbaudītāji ir biased as fuck un viņi var izklaidēties savā nodabā pēc sirds patikas, bet nevar pieprasīt, lai kāds to visu uztver nopietni.- 1 rakstair doma
- Apdalītie raud
- 9.12.25 00:16
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat
vija/08.12.2025-eiropa-isteno-viriesiem-n elabveligu-politiku-vai-manosferas-apgal vojumi-atbilst-faktiem.a625361/?utm_medi um=Ebox&utm_campaign=news&utm_source=Facebook&fbclid=IwY2xjawOkLWBleHRuA2FlbQIxMQBzcnR jBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEeu8k Y8jOpb75Qlmgbqx9vMXP0jGaALeBn0zR9sLbu6Fi F7e3sMf_8SyzXnQI_aem_byjlZAAEdx2Gr2LGyZd tjg#Echobox=1765187660
Nē nu raudāt ir labi, mazāk jāčurā būs.
Tipa ja šitādam nepienes kotletes un čības tad viņš apdalīts jūtas. Laikam vājais dzimums.- 2 rakstair doma
- 8.12.25 22:54
Mana nokritās, kad pameti izsoli šodien. To, ko nevajag vienam, cits arī apgrozīs, ka meibi pat būtu pircis, bet...- 0 rakstair doma
- 8.12.25 22:46
Mirušā alpīnista dienasgrāmata, kur viņam jau ir 7. diena vispār bez viena grauda uz zoba.- 1 rakstair doma
- Stikla Pērlīšu spēle
- 8.12.25 22:34
Tā kā literārais mentors manas grāmatas sākumu salīdzināja ar šo grāmatu, nolēmu izlasīt atkal.
Jā, tik tiešām, arī SPS grāmatā praktiski nav nekā par jūtām un emocijām. Tikai par gara un intelekta pasauli.
Jā, tur arī ir viena varoņa dzīvesgājuma apraksts.
Jā, tur arī varoņa attīstība savos spriedumos un vērtējumos ir galvenā izaugsme un sižeta līnija visas grāmatas laikā.
Jā, tur arī ir par elitāru skolu, tāpat kā manā grāmatā.
Tātad četras sakritības jau pirmajās 50 lpp.
Kas nesakrīt - mans varonis tomēr grib laulības. Manta viņam lielā mērā ir tikpat maznozīmīga kā Heses varonim. Taču visu dzīvi nodzīvot kā nevainīgs zinātnieks, līdzīgi Izakam Ņūtonam, viņš gan negrib.- 0 rakstair doma
- 8.12.25 22:32
Bet nu arī, mēs izvērsām, un pa visu cibu, ko viņa negribēja. Ja arī sameloja, tad no mana skatpunkta ir ok. Slēpt par attiecībām man vajadzētu pamācīties. Slēpt ne no tuvā, bet no publiskas apskates- 0 rakstair doma
- kpk
- 8.12.25 19:47
kas pietrūkst klab.lv
man ļoti pietrūkst "like" funkcijas - cilvēki saka konkrēti vērā ņemamas lietas, piebilst tur nav ko, bet gribas paust atbalstu domai...
tas vairāk domāts "senajiem" ierakstiem, ne tikai mēnešos, bet pat gados seniem...- 9 rakstair doma
- 8.12.25 21:11
Tu redzi, ka tev raksta, manā gadījumā viens cilvēks. Tu vēro kādu laiku. Pārliecinies, ka nu jau grūti noliegt, ka tas ir tieši tev adresēts. Un aizgrābts jau esi, jo cerēji, ka tā nav sakritība. Un tad sākas abpusēja sarakste, katram savā cibā. Folijcepure ir advancēta – tu paliec sane, un turpini salīdzināt laikus ierakstiem, saturu, vai atbilst kā reply. Viss ir 99% match. Un tu dedz. Man viņa tā patīk. Ciba ir kļuvusi par dzīvību tev, katru dienu spaidot F5 viņas blogā, pilnīgi crazy satraukts.
Un tad crash – reality check. Jo apzinies to, ko visi jau šeit zina. Tu vairs nespēj turpināt, tev jāpamet sarakste, jo tas kļūst neizturami.
Lai nebūtu tik skaista kļūda aprakstīta, kas bija dāvana mums: Final – tu ej pilnā ātrumā pret zemi, izslēdzot lidostā aiz sevis gaismas, raudot.
Un vēl nezini, ka tikai tāpēc jebkas bija iespējams- 0 rakstair doma
- 8.12.25 20:55
Nez, vai nu atceries manu stāstu, un maza atsauce, vai tiešām pašam līdzīgs. Stc, lasīju, kā tā ir psihes "cope" forma interneta un vientulības laikmetā. Nekas normāls, bet ne pirmais gadījums.
Man notika tieši tāpat, es uzbūvēju attiecības ar folijcepuri nedēļas pretī klab.lv monitorā, un satikos dzīvē, pietam jauki uz kādu laiku, tomēr ar grūtībām mēģinot noticēt meitenes stingriem apgalvojumiem, ka attiecību internetā pirms tam nebija, jo folijcepures starojums bija tik pārliecinošs.
Tas arī bija par 2015, kā nojaušami- 0 rakstair doma
- 8.12.25 20:24
Bija baiss posms mammas psihē, kad viņai prātā nāca šausmīgi stāsti kaimiņu dzīvokļos. Regulāri piekoptas slepkavības, līķi. Paldies Dievam tas nav atgriezies. Viņa ir pie pilna saprāta.
Kas notika tad? Viņa "zināja", ka esmu ievilkts kaimiņu dzīvoklī un piekauts. Nu, murgi, pie murgiem, bet kad tas vairs nebija smieklīgi, es vilku nost kreklu, rādīju, ka viņas domāto zilumu nav.
Tas bija tik dziļi, ka visi cilvēki, kam viņa uzticas, un es neskaitos uzticams, ne ar kādiem argumentiem, un mīļiem lūgumiem viņos ieklausīties, viņa nemainīja savu, ka viņa zina. Iedomājies, man stāstīja, un turēja vēl laiku prātā, kas ar mani patiesībā ir noticis. Un man atlika tikai zināt "tā nekad nav bijis" evidences līmenī par sevi.- 0 rakstair doma
- 8.12.25 20:19
Šodien mugurai ir par kripatiņu labāk, un par to priecājos. Es varēšu paiet. Šodien esmu nogājusi 2800 soļu, ar sāpāpēm, bet tolerējamām. Vakar knapi nogāju 300 soļu. Ir cerība, ka nevajadzēs operēt. Sāpēt vēl sāp, bet ir labāk nudien. Es lūdzu Dievu. Pie ārstiem nebiju. Šodien aizgāju uz rtg. Bija dusmīga nurse, norādīju, lai paprovē drusku laipnāk, jo "jūs piedalāties mūsu pētījumā", esat kolēģe. Nevar tik nelaipni ar pacienti, tas nekas, ka esmu latviete. Knapi kaut ko
latviski saprata.
Nē nu sakiet ko gribiet, bet krievietes ir plintnieces. Latviešu džekiem
pārsvarā patīk. Cits temperaments.- 2 rakstair doma
- 8.12.25 20:14
- 0 rakstair doma
- 8.12.25 20:01
Tātad nekliedzu pāri, ka nē – es zinu labāk. Man vnk nav bijis neviens apstiprinājums šādai kļūdai. Visa dzīve ir peldēšana izdomās, iekrišana izmainītas apziņas trikos, bet kad ir fokuss, nekad pārleciens sistēmā. Un tā kā nekas nav 100%, iespēja, ka man ir sagatavota nenotikuša fakta detalizēta pieredzes butaforija, ir šajos 0,00001-0,5%.
Ja gribi uzzināt vai kļūda tomēr nav Tavā pusē, vari aizsist rindu Hertai.- 0 rakstair doma
- 8.12.25 19:42
esmu radio bijusi 1x, un tas bija LR1, bija kaut kāds LOK organizēts konkurss par Olimpiāžu vēsturi, un tur dabūju pat labu vietu.
Un Gunārs Jākobsons man iedeva sarkanas rozes, ka esmu smukākā dalībniece (neatceros, kas bija pārējie) Biju jauna, sen. man bija kādi 22 gadi- 4 rakstair doma