| Par Jungu, Anima un Animuss, cik daudz emocionālās bagāžas var uzkraut attiecībās otram? |
[03 Apr 2026|10:40am] |
https://www.youtube.com/watch?v=Tpl4caQ7kCI&t=11482s
Šeit psihiatrs runā par to, ka Jungs uzskata, ka katram cilvēkam ir viņa vīrišķā un sievišķā daļa.
Taču šīm abām daļām ir jābūt integrētām cilvēka personībā.
Ja tā nav ( un mūsdienu sabiedrībā gandrīz nevienam, kas nav gājis ilgstoši terapijā vai pie psihologa, tā nav),
tad cilvēks, atbilstoši savam dzimumam, var kļūt hipermaskulīns vai hiperfeminīns.
Tas izpaužas tā, ka vīrieši grib būt "veči" - apgādāt vieni paši visu ģimeni, visu salabos paši, ar visu tiks galā paši, emociju nav, pašpārliecinātības okeāns. Tādi
vīrieši visu savu sievišķo daļu projicē uz partneri. Sievai tad jābūt ļoti maigai un skaistai, jāpakļaujas visām viņa vēlmēm, jādūdo maigā balsī un jābūt redzamai, nevis dzirdamai.
Otrā virzienā - sieviete kļūst par cacu, atsakās strādāt, visu dienu pavada sevi kopjot, šopingojot, interesējoties par modi un diētām. Viņai vajag SPONSORU, jo viņa ir tā Vērta!
Lūk, tās ir divas galējības, kas internetā novērojamas bieži - cilvēki, kas nemāk, vai nav pat centušies savu vīrišķo vai sievišķo daļu integrēt. Jungs uzskata, ka vīriešiem būtu
jābūt ar aptuveni 60 - 70% vīrišķo daļu un 30-40% sievišķo. Nevis, piemēram, 90% vīrišķo un 10% sievišķo. Tas ir kropli. Jo šāda projicēšana uz otru noved pie kraha ātrāk vai vēlāk, jo
neviens nav 100% vīrišķīgs vai sievišķīgs cilvēks.
***
No tā izriet atbilde uz jautājumu, vai vīrietim būtu jāstāsta savai sievai par to, kā viņš jūtas, ja ir bijusi smaga darba diena ar daudz stresa.
Atbilde ir tāda, ka tas atkarīgs no sievas vīrišķās daļas integrētības pakāpes. Ja sieva projicē savu vīrišķo daļu uz vīru un uzskata, ka viņam jābūt dzelzsbetona vecim, tad atzīt, ka viņam darbā
iet grūti, viņas acīs būs vājums. Viņai tad zudīs ilūzija, ka viņas vīrs ir šis supermens, kas ar visu vienmēr tiek galā.
Ja sievai ar savu vīrišķo daļu ir kārtībā, tad viņa nelielās dozās informāciju par to, ka darbā ir grūti, no vīra panest varēs. Cik daudz - individuāli.
***
Es šo teoriju izlasīju 22 gadu vecumā un atceros, ka ļoti domāju, ka man mana vīrišķā daļa tobrīd bija ļoti apspiesta, negribēta, nepieņemta.
Es tajā laikā lakoju nagus, priecājos par saviem labi koptajiem garajiem matiem, lasīju romānus un kategoriski atteicos darīt jebkādus "vīriešu darbus" kā remonts, miskastes nešana u.c.
Man par Jungu bija jālasa augstskolā, filozofijas vēstures kursā, tāpēc varu teikt, ka ir labi, ka bakalauriem universitātē pirmajā kursā bija/ir filozofija.
***
Tomēr reālajā dzīvē, sarunājoties ar dāmām dating apps - tinderī un fb - liela daļa Latvijas sieviešu Jungu lasījušas nav un dzīvo pārliecībā, ka viņu neintegrēto vīrišķo daļu ir jākompensē vīrietim.
Tieši tāpat - liela daļa Latvijas vīriešu nav lasījuši Jungu un uzskata, ka emocionālā pratība, spēja izteikties par savu, savu bērnu un draugu, emocionālo un garīgo pasauli, vīrietim vienkārši nav jāprot.
***
Skaidrs, ka ideālajā gadījumā mēs gaidām vīrieti, kurš nav uzspēlēti vīrišķīgs, un sievieti, kura nav uzspēlēti sievišķīga. Dzīvē atzīt to, ko mēs neprotam un neesam integrējuši - tas reti kam sanāk.
Atzīt savu vājumu ir spēks.
Bailes par to, ka sava vājuma dēļ otrs Tevi nepieņems, jo tas neatbildīs otra fantāzijai par ideālu vīrieti vai sievieti, bieži vien ņem virsroku, un mēs
attiecībās neesam patiesi.
***
Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem ilūzijas mazinās jebkurā gadījumā, un 40-60+ kategorijā vīrieši un sievietes mazāk gaida savu sapņu cilvēku, vairāk novērtē to, kas ir.
|
|
