*

vakar visu dienu zirga dvēsele vēl bija prom kaut kur. ķermenis apātiski stāvēja un neēda. kad pēc pāris stundu miega, vakarā aizbraucu apraudzīt, tad pat negribēja doties rokās. izvairījās no manis. iedevām akonītu un sāka pamazām atdzīvoties. vairs nebēga, ļāvās glaudīties un sāka kļančīt kārumus. lai gan normāluma uzplaiksnījumi mijās ar garīgo prombūtni. pa nakti palika iekšā stallī, šodien jau ir redzami labāk - vairs nevairās no komunikācijas, pieprasa kārumus, kad gāju prom, nāca man pakaļ. acis arī liekas daudz dzīvākas.
kustās, protams, nelabprāt, noteikti brūces sāp ļoti nepatīkami. visas krūtis, priekškāju iekšpuses un drusku arī pakaļkājas saplēstas. pa vēderapakšu iet vesela dziļu skrāpējumu josla un izveidojušās vairākas hematomas. ja viņš būtu mazāka auguma, t.i. zemāks, tad tur noteikti būtu dzīvībai bīstami ievainojumi. nu jācer, ka viss ātri un labi sadzīs un uzsūksies un arī emocionālā trauma izvējosies.

jāatzīst, ka pati ar diezko labi nejūtos.