*

sākām mēs 14:02 Rīgā izkāpjot no vilciena un pagriežoties atkal mājupvirzienā.
rekur jau Vagonu Parka kastanis



Vagonu Parkā, pie Matīsa kapiem, mēs ielīdām kkādā jocīgā pagalmā un prasījām sievietēm, kas tur gārdeningoja, vai nevar dabūt ūdeni, ko sunim padzerties. tad mūs ieveda ļoti jocīgā mājā un suns padzērās.
šī nav tieši tā māja



šim žogam sliežu pretējā pusē atrodas krietni nopietnāks žogs - nu jo tur ir Centrālcietums. man viņu diezko negribējās fotogrāfēt, jo sargtoņos sēdošie sargi mūs rūpīgi vēroja



Kārlim rokā Dignas suvenīrs



šitas ir pa vidu starp Vagonu Parku un Jāņavārtiem. mēs ejam meklēt veikalu, lai dabūtu saldējumu. dabūjām



te jau Jāņavārti





Daugmalē toties ir tas sliedēm pāri ejamais gājēju tiltiņš, no kura var redzēt viskrutākos vilcienskatus un dzirdēt viskrutākās vilcienskaņas













te Kārlis pats ar savu suvenīru īsta vīrieša pōzā. ceļā no Daugmales uz Šķirotavu



Šķirotava. piemiņas vieta izsūtītajiem



arī Šķirotavā



savs suns un svešs suns. pa ceļam no Šķirotavas uz Gaismu



kristāla kalni pie Gaismas stacijas





es ar savu suvenīru



tālāk uz Rumbulas pusi



Rumbula. piemiņas vieta ebrejiem.
(1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nacisti nogalināja vairāk nekā 25 000 Rīgas, kā arī no Vācijas deportēto ebreju. Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā)







pēcāk jau vienkārši bridām gar sliedēm un vienīgais, ko labprāt būtu nofotogrāfējusi ir mazdārziņš, kurā nepārspīlējot iesprostoti 20-30 visvisādu izmēru suņi, bet es noraustījos, jo kkāds onkulis darbojās pa turieni.
šitas ir jau starp Dārziņiem un Doli - tātad gandrīz mājās. un mājās mēs, 18 kilīšus nogājuši, ienācām tieši pusdeviņos vakarā



p.s. paldies par iedvesmu blin_da un viņas 2008. gada 7. maija postam.