*

pirmdiensvakarā aizbraucām uz Saldu un gandrīz pa taisno uz laukiem, tur bija ļoti laucīgi, jo pārpratuma dēļ nebija elektrības (K. vecāki gaidot negaisu bija norubījuši un aizbraukuši uz Saldu, bet mums aizmirsa to pateikt). tad nu mēs kādu laiku sēdējām mednieku tornī. redzējām iespējams pūci - vismaz tas bija liels putns, kas nav stārķis un, kas lido krēslā, mežmalā. sagaidījām lapsiņu, tādu ļoti spilgtu un skaistu, kas izlīda gandrīz no torņa apakšas un brīnījās uz mums. pēc tam no viena, mums neredzama, meža stūra visu laiku skanēja čaboņa un brakstoņa, bet rādīties neviens nerādījās. tad mums apnika, mēs nokāpām lejā un taisījāmies iet prom, kad no tā stūra iztesās mežacūķis un sāka nekonkrēti nesāties pa pļavu. līkumoja, ošņāja gaisu un ik pa laikam izdvesa suņa rūkšanai līdzīgas skaņas. kādu laiku līkumojis, viņš ieslēdza paātrinājumu un pilnā ātrumā aiznesās atpakaļ, no kurienes nācis.
pēc tam es pāris stundas sveču gaismā lasīju burvīgu grāmatu.
nākamajā dienā Kārlis nodarbojās ar visādiem dēļu darbiem, bet es ieniru biezoknī. bridu pa cūku takām pa čūkslājiem, veciem izcirtumiem, jaunaudzēm, vecaudzēm, puspurviem un upmalu. brīnišķīgi pavadīju laiku, visko redzēju, dzirdēju, saskrāpēju un sadzeldēju kājas un ievācu kādu strēķīti puķes tējām.
mājupbraucot, jau uz apvedceļa, vēl kaut kas caunveidīgs pāri ceļam pārskrēja. man šī vasara vispār ļoti bagātīgi demonstrē visādus meža zvērus un putnus, turklāt, pa laimi, lielākoties dzīvā veidā.

( safari Aizupjos )

vispābā zirgu krāsu projekts man ir bijis visai ienesīgs - pērn dabūju KKF radošo stipendiju, jūnija sākumā mani uzaicināja par nelielu, bet taisnīgu samaksu stāstīt par zirgu krāsām bērnu nometnē, bet lielākais, ko es laikam būšu dabūjuse ir tautas tērps - jauns, tādu kādu es gribēju un speciāli man šūts. Saviešu vadītāja iesniedza projektu, dabūja finansējumu un es kā šī gada Saviešu "seja" biju pirmā rindā uz tērpu. es beidzot varēšu vairs nevilkt tos, tepat klabā pa trīēsmitpieci lati pirktos, Zemgales brunčus, ar kuriem man nav ne mazākā sakara. nevarētu gan teikt, ka es būtu baigā etnogrāfiskā tautas tērpa cienītāja, bet, ja nu ikurāt tāds jāvelk, tad es labāk velku tādu, kurš ar mani kaut kādā ziņā rezonē.

visādi citādi, ja vien tipogrāfija nenolažos un paspēs, tad 17. jūlijā tiks atvērts mans, Saviešu un Lauskas kopražojums - "Zirga pase", tajā būs mans pētījums par zirgu krāsām latviešu folklorā ar ilustratīvām fotogrāfijām un cd ar 16 tautas dziesmām, kurās minētas zirgu krāsas un ezss taisītā zirgu krāsu tabuliņa. man vispār joprojām līdz galam neticās, ka tas ir pa īstam un es visādā ziņā jūtos ļoti priecīga un pateicīga par šo iespēju izpausties mani interesējošā tēmā.

( pasākuma afiša un sīkāks info )