*

neverending, manlieks, Tev tas siltais ūdens vēl ilgi nebūs. ne vakar ne šodien, esot tur dažādos laikos, neredzēju ka kāds ap tiem botāniķa izrakumiem kauko darbotos. vakar vispār nebija ne dzīvas dvēseles, šodien bedrē sēdēja viens vecis un īgni noskatījās, kā mēs ar Radžu pārvaram tranšejas un aizejam tālāk savos ceļos.
zirdziņi atkal bija un atkal dancoja. Radža jau krietni drošāka un vienu brīdi likās ka viņai kaukur dziļi iekšā uzplaiksnī ganu suņa instinkts. lai jau pierod, kad man kādreiz būs savs zirgs, viņai ar viņu būs jādraudzējas. vēl man liekas, ka Radžā ir reinkarnējies viduslaiku bruņinieks, jo viņai ir tieksme izraudzīties vislielākos un garākos kociņus savām rotaļām un tad, ja viņa nesās klāt no aizmugures, var normāli atrauties pa kājām.
un šodien ir vairāk rudens, nekā vakar. lapas krita un čabēja un vērpās un vējš pūta pakaklē.

( atkal mazi kaķīši un mazi zaķīši )