*

visvisskaistāk dziedāt pūtvējiņus ir pustrijos naktī, pēc maskačkas gadģušņika apmeklējuma (un viena lielā melleņu sidra un viena lielā alus iegādes) gājēju tunelī, kas zem Salu tilta savieno Maskavas ielu ar Maskavas ielu. brīnišķīga akustiska (liekas ka dzied nevis divas drAUdzenes, bet vesels koris) un pacilājuma sajūta.

manām mājām jau bija jābūt mājās, bet manas mājas ir vēl tikai Prāgā, ar salūzušu un neremontējamu busu. un mana šīsdienas atklāsme ir tā, ka izmisums un slikts garastāvoklis ir ļoti dārgs prieks, nu jo lēts nav nedz alkohōls, nedz cigaretes, nedz starptautiskās telefonsarunas, nedz arī jauna turbīna busam.

es ar noliektu galvu un siltu sirdi novērtēju to, kā jūs (kam es ikdienā nepievēršu diezko lielu uzmanību) mani tik ļoti mīlat un rūpējaties. paldies, paldies, paldies!!!